Apsveikuma pantiņi

Mīlestība ir gan medus, gan arī žults pārpilna.

Mīl visi, bet kreņķējas nevienādi; ir tādi, kas kreņķējas

īpaši. Tos tad arī sauc par mīlošiem.

Lielākais prieks cilvēka mūžā - būt mīlētam, bet ne mazāks

- mīlēt pašam.

Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns,

pieķerieties tam, kas labs. Brāļu mīlestība jūsu starpā

lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā

cieņā.

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un manī nebūtu

mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs

zvārgulis. Un ja man būtu pravieša dāvanas, un ja es

zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man

būtu pilnīga ticība, ka es varētu kalnus pārcelt, bet

nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un ja es savu

mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani

sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad man nelīdz

nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā

neskauž, tā nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas

piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā

nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet

priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā

cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas,

praviešu dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa

izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu

mācība. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies tas, kas

nepilnīgs. ... .

Mīla ir viscēlākā un labākā jūta. Kur viņa mājo, viņa

izceļ un izsauc viscēlākās un labākās jūtas. Kas mīl,

nevar just naidu ne pret vienu, nevar būt greizsirdīgs.

Kurā mīlas jūtas parādās uz āru ļaunumā, tur tā nau īsta

mīla, bet egoisma pasuga, mīlas nabadzība.

Kur mīlas jūtas parādās labā un labu izsauc, tur viņas nāk

no īstas mīlas; kur viņas parādās jaunā, šaursirdībā;

greizsirdībā, tur viņas nāk no patmīlas un izsauc to.

Kas stiprs, tas grib mīlēt, kaut arī aiz pašaizsardzības

prāts viņam to liedz; kas vājš, tas grib tapt mīlēts, un

prāts viņam to vēl.

Neviens cilvēks nevar kļūt svešāks pat to, kuru kādreiz

esam mīlējuši...

Mīlestība pārspīlē. Šeit slēpjas viņas spēks un viņas

vājums, tās ilūziju un vilšanās cēlonis.

Patiesa mīlestība nav ne izaicinoša, ne vieglprātīga;

kautrība dara to apdomīgu, tā zinot, ko var zaudēt, daudz

ko neuzdrīkstas.

Dziļi mīlēt - nozīmē aizmirst sevi pašu.

Mīlestība bez pielūgsmes un sajūsmas - tikai draudzība.

Mīlestība mēmu padara daiļrunīgu, neprašu gudru, sliņķi

čaklu.

Mīlestība nēsā tāds brilles, caur kurām kapars šķiet

zelts, nabadzība - bagātība, ugunīgi pilieni - pērles.