Mūsu parku un piļu jēga (kā arī jēga jebkurai bagātības

iegūšanai) ir tur, lai no mūsu skatieniem izzustu

nekārtība un zemiskums, un radītu dzimteni dvēseles

dižciltīgumam.

Būt vienlaicīgi gan ļoti labam, gan arī ļoti bagātam ir

neiespējami.

Bagātība rada greznību, slinkumu, apvērsumus; nabadzība -

zemiskumu un ļaunprātību apvērsumos.

Laba slava ir vairāk vērta par bagātību.

Dažiem cilvēkiem bagātība nes tik vien kā bailes to

pazaudēt.

Tās pašas īpašības, kas dara cilvēku spējīgu kļūt bagātam,

vēlāk viņam traucē baudīt bagātību.

Bagātība maitā visus: gan bagātnieku, kam tā ir, gan

nabago, kas pēc tās alkst.

Kas paļaujas uz savu bagātību, tas ies bojā.

Bagātība mantkārību nemazina.

Tu vaicā: kāds ir bagātības mērs? Pirmais - kad ir tik,

cik nepieciešams, nākamais - kad ir tik, cik pietiek.

Bet, lai pabeigtu vēstuli, saņem, kas man šodien

iepaticies - arī tas aizgūts svešā dārzā: "Liela bagātība

ir dabas likumiem atbilstoša nabadzība". Bet vai tu arī

zini kādas robežas mums nosprauž šis dabas likums? Neciest

nedz badu, nedz slāpes, nesalt. Lai aizgaiņātu badu un

slāpes, tev nav jādeldē lepni sliekšņi, nedz jāpacieš

drūma augstprātība un aizvainojoša laipnība, nav jāmeklē

laime jūrā vai karagājienos; tas, ko prasa daba, ir viegli

sasniedzams un pieejams. Sviedrus lejam liekā dēļ. ... .

Kas saprotas ar savu nabadzību, tas ir bagāts. Paliec

sveiks!

Nicināt var visu, iegūt visu neviens nespēj: īsākais ceļš

uz bagātību ir bagātības nicināšana.

Zelta iemaukti kleperi par rikšotāju nepadarīs.

Visbagātākais ir tas, kas apmierinās ar mazumu, jo šāda

apmierinātība liecina par gara bagātību.

Bagātība rada pārsātinājumu, pārsātinājums - bezkaunību.