Apsveikuma pantiņi

... dievam līdzīgu tevi nepadarīs nauda: dievam nekā nav.

Pār nauda jāvalda, nevis jākalpo tai.

Vislabākā ir tā nauda, kas paša pelnīta, nedaudz sliktāka

- tā, kas gūta mantojot, vēl sliktāka - gūta no brāļa,

pavisam slikta - no sievietes.

Cilvēks nekalpo citam cilvēkam - cilvēks kalpo naudai.

Nauda ir kā visu lietu pārstāve, un tāpēc iznāk tā, ka tās

tēls parasti visvairāk nodarbina pūļa dvēseli, jo pūlis

lāgā nespēj iztēloties kādu prieka veidu, jo to nepavada

ideja par naudu kā par prieka cēloni. Bet šis netikums

piemīt tikai tiem, kuri dzenas pēc naudas ne trūkuma un ne

nabadzības spiesti, bet tāpēc, ka ir iemanījušies

izdzīvošanas mākslā un ar to lepojas. ... . Taču tie,

kuri zina naudas patieso lietojumu un kuri bagātību mēra

tikai ar vajadzību, dzīvo mierīgi, iztiekot ar mazumu.

Par naudu mēs esam spiesti maksāt ar brīvību.

Viens nopelnīts naudas gabals dārgāks par tūkstoti

dāvinātu.

Tur, kur runa iet par naudu, visi ir vienas ticības.

Ja tev ir daudz naudas - nepriecājies, ja maz -

nebēdājies.

Kad tu atkāpies, tad nāve atrodas aiz tevīm un tava

satikšanās ar viņu - neizbēgama.

Nemirst tikai tas, kurš nedzimst.

Runā, ka mirt glābjot dzīvību citam, esot labi.

Ir neiespējami dzīvot mierīgi un būt laimīgam, kamēr uz

zemes vēl mīt kaut viens nelaimīgais. Dzīves mērķis -

visas cilvēces labklājība un laime.

Nevis nāves, bet tukšas dzīves jābaidās.

Daudz mazāk gara spēka ir nepieciešams, lai nicinātu nāvi,

nekā tam, lai to sagaidītu.