Apsveikuma pantiņi

Divas galējības: kategoriski noliegt prātu vai atzīt tikai

prātu.

Prāts ir sirds ministrs.

Prāta balss tiks sadzirdēta, ja tā ies caur sirdi.

Cildini [cilvēkā] to, ko viņam nevar ne atņemt, ne iedot,

to, kas pašam cilvēkam piederīgs. Tu vaicā, kas tas ir? Tā

ir dvēsele un līdz pilnībai attīstīts prāts, jo cilvēks ir

ar prātu apveltīta būtne. Tāpēc šī priekšrocība sasniegs

augstāko pakāpi, ja viņš pildīs to, kālab dzimis. Bet ko

no viņa prasa šis prāts? Kādu nieku vien: dzīvot saskaņā

ar paša dabu. Tas ir grūti vispārēja neprāta dēļ: cits

citu grūžam netikumos.

Tāpēc liksim lietā prātu, kas nosaka mēru un māca būt

taupīgiem, jo nesavaldība grūž postā un pazudina savu

bagātību. Kam nav bijis mēra sajūtas, tas nekad ilgi nav

pastāvējis, ja vien to nav savaldījis iegrožotājs prāts.

Tev to apliecinās daudzu pilsētu liktenis, kuru varenība

krita pašā plaukumā, kad visu, ko bija radījis tikums,

iznīcināja mēra trūkums.

Klau, nemirstīgās patiesības meklētāj, ja vēlies sasniegt

savu mērķi, tad topi par sava prāta valdnieku. Pievērs

savas dvēseles skatienu no kaislībām atbrīvotajai tīrajai

gaismai.

Cik briesmīgs var būt prāts, ja tas nekalpo cilvēkiem.

Prāta vadīti mēs no diviem labumiem izvēlēsimies lielāko

un no diviem ļaunumiem - mazāko.

Prāta vadīti, mēs drīzāk tieksimies pēc lielāka labuma

nākotnē nekā pēc mazāka tagadnē un drīzāk pēc mazāka

ļaunuma tagadnē nekā pēc lielāka nākotnē.

Tā kā prāts neprasa neko tādu, kas ir pretējs dabai, tad

līdz ar to viņš prasa, lai ikviens mīlētu pats sevi, lai

meklētu sev derīgo, kas patiesi ir noderīgs, un tiektos

pēc visa tā, kas cilvēku patiesi ved uz lielāku pilnību,

un vispār, lai ikviens censtos, cik vien ir viņa spēkos,

saglabāties savā eksistēšanā.

Kas dzīvo prāta vadīts, tas cenšas, cik vien spēj, otra

naidu, dusmas, nicinājumu utt. pret sevi atdarīt ar mīlu

un cēlsirdību.

No acīm maz labuma, ja prāts akls.

Pirms norij - sakošļā, pirms runā - padomā.

Lai nokļūtu līdz vienkāršu parādību būtībai, ir

nepieciešamas visai neparastas prāta spējas.

Galu galā cilvēka prāts ir tā izveidots, ka tas vairāk

padodas māņiem nekā patiesībai. Ja kāds vēlas skaidru un

nepārprotamu pierādījumu, lai tas dodas uz kādu sapulci

vai templi. Ja tur pārrunā ko svarīgu vai nopietnu, tad

ļaudis snauž, žāvājas vai garlaikojas, toties, tiklīdz

kliedzējs (pārteicos - gribēju teikt - daiļais runātājs),

kā tas bieži atgadās, uzsāk vecu sievu pasaciņu, visi

pamostas un uzmanīgi sāk klausīties ar atplestām mutēm.