Apsveikuma pantiņi

Taisnīgums - visnesatricināmākais valsts varas pamats.

Arvien vēl nezinu, kas īsti ir taisnīgums, un nez vai

uzzināšu, vai tas ir vai nav kāda spēja un vai tas, kam ir

taisnīgums, ir laimīgs vai nav.

Ja pirmais no labumiem - būt taisnīgam, tad otrais - tapt

par tādu, ar sodu izpērkot vainu.

Nav neviena tikuma, kā dižums un ietekme izraisītu lielāku

skaudību par taisnīgumu, jo tam parasti līdzi nāk vara un

liela tautas uzticēšanās. Taisnīgos ne tika ciena, kā

ciena drosmīgos, tie ne tikai rada izbrīnu un sajūsmu, kā

sajūsminās par gudrajiem, bet tos arī mīl, paļaujas uz

tiem, tiem tic, tajā pat laikā, kad pret drosmīgiem vai

gudriem izjūt vai nu bailes, vai neuzticību. ... . Tieši

šī iemesla dēļ pret Katonu arī izjuta nepatiku visi Romas

ietekmīgie cilvēki.

Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad neredzēju taisno

atstātu nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.

Taisnie iemantos zemi un dzīvos mūžīgi. Taisnā mute pauž

gudrību un mēle runā taisnību.

Taisnīga sirds - galvenais patiesības ierocis.

Lai arī cik taisnīgs nebūtu cilvēks, bet ja nu reiz viņš

ir katoļu bīskaps, viņam nepieciešamības gadījumā ir arī

jāmelo.

Kas taisnīgi dzīvo, - dzīvo droši, bet kas staigā

netaisnus un slepus ceļus, tas atklāsies savā

nepievilcīgajā īstenībā.

Nav lielāka tikuma par taisnīgumu, nav nekā zemiskāka par

meliem.

Mūsu darbiem ir jādara mūs laimīgus. Bet, kur nav

taisnības, nav laimes. Tad esi jel taisnīgs.

Miers valstī - taisnīgumā.

Katrs cilvēks jātiesā pēc viņa darbiem.

Zināšanas, ja tās nodala no taisnīguma un citiem tikumiem,

vairāk ir līdzīgas blēdībai nekā zināšanām.

Dievišķais taisnīgums pieļauj ... lai velns nesodīti

krāptu cilvēkus, bet nepieļauj, lai nelaimīgie, kurus

velns ir pavedis un samaitājis, paliktu nesodīti.