Apsveikuma pantiņi

Katram cilvēkam ir sava morālās "ēnas puse", kuru viņš bez

vajadzības neizrāda, un, cik iespējams, to piesedz ar

pieklājības biksēm.

Mana dzīves pieredze ir mani pārliecinājusi, ka cilvēkiem,

kam nepiemīt nekādi trūkumi, ir arī ļoti maz īsti labu

īpašību.

Kā nav zivs bez asakām, tā nav arī cilvēka bez trūkumiem.

Fiziski trūkumi ir izlīdzināmi ar dvēseles cēlumu.

Mūsu trūkumi ir mūsu labākie skolotāji: bet pret

vislabākajiem skolotājiem vienmēr izjūt nepateicību.

Mūsu trūkumi ir mūsu labākie skolotāji: bet pret labākiem

skolotājiem mēs vienmēr esam nepateicīgi.

Kas meklē draugu bez trūkumiem - bez drauga paliks.

Bez šaubām nav labi, ja piemīt daudzi trūkumi, bet vēl

sliktāk, ja piemīt daudz trūkumu, bet nav vēlēšanās to

apzināties, tas nozīmē tiem piepulcēt vēl pašapmānīšanas

trūkumu.

Protams, ir slikti būt trūkumu pārņemtam, bet vēl sliktāk

ir būt trūkumu pārņemtam un nevēlēties to apzināties, jo

tas nozīmē papildināt jau esošos trūkumus ar vēl vienu -

sevis paša maldināšanas trūkumu.

Mums ir jāizjūt pateicība pret tiem, kas norāda uz mūsu

trūkumiem.

Kam daudz trūkumu, tam arī daudz izrīkotāju.

Viss labākais cilvēkā var rasties tikai kopā ar nopietniem

trūkumiem.

Neiztaujā draugus par saviem trūkumiem - draugi par tiem

noklusēs. Labāk uzzini, ko par tevīm runā tavi nelabvēļi.

Nav liela labuma atmest paša trūkumus, ja jācīnās ar

svešiem.

Tu iedomājies, kas noticis ar tevi, un brīnies kā par kaut

ko nedzirdētu, ka ar ilgu ceļojumu un tik lielu vietu

dažādību neizklīdināji dvēseles skumjas un nomāktību?

Jāmaina gars, nevis debespuse. Kaut arī tu šķērsotu plašo

jūru, ..., tev visur, lai kur tu nokļūtu, sekos tavi

trūkumi. Kādam cilvēkam, kas sūdzējās par to pašu, Sokrāts

teica: "Ko brīnies, ja ceļojumi tev nedod nekāda labuma,

ja vadā līdzi sevi?" - tevi vajā tas, kas dzinis tevi

prom.