Tā nav tikumiska rīcība, bet tikai tās šķietams

atdarinājums vai kaut kas tamlīdzīgs, kad mēs cenšamies

izpildīt pienākumu, gaidot par to atlīdzību.

Nevis bailēm, bet pienākuma apziņai ir jāattur mūs no

sliktas rīcības.

Pārlieku liela ideālisma un morālā cildenuma sekas bieži

ir tās, ka cilvēks izvairās pildīt savus ikdienas

pienākumus.

Vienmēr centieties izpildīt savu pienākumu, un cilvēce jūs

attaisnos pat tur, kur jūs cietīsiet neveiksmi.

Pienākumi parasti izriet no cilvēku savstarpējām

attiecībām. Šis vīrs ir tavs tēvs. Pienākums prasa, lai tu

par viņu gādātu, lai tu viņam visā pakļautos, lai tu

pacietīgi uzņemtu viņa rājienus un pat sitienus. Bet tēvs

taču ir slikts cilvēks? - Vai tad dabai vajadzēja tevi

apgādāt ar labu tēvu? Nē, tikai ar tēvu. Tavs brālis

izturas nekrietni pret tevi? - Raugies, lai tu izpildītu

savu pienākumu pret viņu. Rūpējies nevis par to, ko viņš

dara, bet par to, kas tev darāms, lai tu dzīvotu saskaņā

ar savu dabas doto aicinājumu. Tev taču neviens nevar

nodarīt ļaunumu, ja tu pats to nevēlies! Tev ir nodarīts

ļaunums tad, ja tu pats domā, ka tev šis ļaunums ir

nodarīts. Tāpat tu atzīsti gan savu kaimiņa pienākumu, gan

pilsoņa pienākumu, gan karavadoņa pienākumu, ja tu

pieradīsi uzmanīgi aplūkot šīs savstarpējās attiecības.

Atceries, ka tu esi aktieris drāmā un tev jātēlo loma,

kādu tev iedalījis dzejnieks - ja tā ir maza, tad mazu, ja

liela, tad lielu. Ja dzejnieks grib, lai tu tēlo nabaga

lomu, tad pielūko, lai arī to tu labi tēlotu; un tāpat

jebkuru citu lomu - vai tā ir klibiķa loma, vai valdnieka

loma, vai arī vienkārša cilvēka loma. Tas, lūk, ir tavs

pienākums - labi notēlot iedoto lomu, izraudzīties tev

lomu - tas ir cita ziņā.

Neļaujies, lai tevi visi un katrs sapin ar dažādām

saistībām - kļūsi par vergu, vēl vairāk, visu vergu ... .

Labāk, lai no tevīm ir atkarīgi daudzi, nekā tev būt

atkarīgam no viena.

Nedrīkst vairīties no pienākuma izpildes aiz bailēm

iemantot sev ienaidniekus vai kādam nepatikt. Pienākuma

izpildīšana nes cilvēkam slavu, labums no kuras ir lielāks

par iespējamā ienaidnieka kaitējumu.

Pienākums - nozīmē mīlēt to, ka pats pavēli sev.

Pienākums - mīlestība pret to, ko pats sev esi pavēlējis.

Vislielākā bauda dzīvē - izpildīta pienākuma apziņa.

[Brāļa atgriešana] Pēc kristīgās reliģijas ieskatiem,

katram cilvēkam ir pienākums iejaukties sava kaimiņa

personīgās lietās un jo dzīvi interesēties par viņa

pestīšanu. Viņš jāstrostē par izdarītiem pārkāpumiem un,

pār visām lietām, jāatgriež no maldu ceļa. Ja viņš nav

diezgan padevīgs, no tā jāvairās un tas jāienīst vai

jāmoka un jānonāvē, ja esam par viņu stiprāki.

Lai mūsu laime būtu pilnīga, mums ir nepieciešams

piesaistīt apkārtējos cilvēkus, to palīdzība, savukārt

viņi ir ar mieru mūs mīlēt un cienīt, palīdzēt mums

īstenot savus plānus tikai tik lielā mērā, kādā mēs

savukārt esam gatavi darboties viņu labklājības labā, šo

nepieciešamo saistību sauc par tikumisko pienākumu.

Pirmais no visiem pienākumiem pret citiem ir patiesīgums

vārdos un darbos.

Cilvēks spiests cīnīties ar dabas diktēto nepieciešamību.

Viņa tikumiskais pienākums ir kļūt patstāvīgam caur savu

darbību un saprātu.