Reliģija pēc savas būtības ir cilvēcisko prieku un

cilvēciskās laimes ienaidnieks. Kas ir tāds svētais

jebkurā no reliģijām? Tas ir cilvēks, kas nododas

lūgšanām, gavēņiem, aizņemts ar pašmocīšanu, bēg no

pasaules; kuram kā pūcei ir labi tikai pilnīgā vientulībā.

Katra reliģija pēc savas būtības ir neiecietīga, tas

izriet gan no tās principiem, gan no tās interesēm.

Nost prātu! - lūk, reliģijas pamats.

Kāds jokdaris pareizi atzīmējis, ka "pareizā reliģija

vienmēr ir tā, kuras pusē ir valdnieks un bende".

Uz visiem laikiem atsakieties no māņticības, tā var nest

tikai nelaimi; lai par jūsu vienīgo reliģiju kļūst dabiska

morāle; lai nemainīgs jūsu mērķis ir laime, bet jūsu

virsvadītājs - prāts, un, lai palīdz jums tikumība

sasniegt šo mērķi, lai šī tikumība kļūst par jūsu vienīgo

dievu. Mīlēt tikumību un dzīvot tikumiski - lūk, vienīgais

veids kā pielūgt dievu. Ja dievs patiešām ir, dievs, kas

rūpējas par paša radīto, dievs taisnīgs, labs un gudrs, -

viņš nebūs sadusmots par jūsu pievēršanos prātam.

Morāle ir vienīgais kults, uz zemes cilvēkam vienīgā

dabīgā reliģija, vienīgais, kas tam ir jāizkopj šajā

pasaulē. Tikai izpildot šīs morāles prasības, mēs varam

uzskatīt, ka izpildām dieva gribu. Ja tiešām cilvēks ir

radījis cilvēku tādu, kāds viņš ir, tad, šķiet, dievs ir

apveltījis viņu ar pašsaglabāšanās sajūtu un tieksmi pēc

laimes. Ja dievs ir radījis mūs saprātīgus, tas nozīmē, ka

viņš ir vēlējies, lai mēs ņemtu vērā saprātu, atšķirot

labo no ļaunā, derīgo un kaitīgo. Ja viņš mūs ir radījis

par sabiedriskām būtnēm, tas nozīmē, ka viņš ir gribējis,

lai mēs dzīvotu sabiedrībā un tiektos pēc tās saglabāšanās

un labklājības pieauguma.

Reliģija līdzinās iemauktiem nelīdzsvarota rakstura vai

dzīves apstākļu nomāktiem cilvēkiem. Bijība dieva priekšā

attur no grēka tikai tos, kas nav spējīgi kvēli vēlēties

vai jau nav spējīgi grēkot.

Reliģijas jautājumos cilvēkus var dēvēt par pieaugušiem

bērniem.

Tikai cilvēki spēj būt reliģiozi: dzīvniekam nav reliģijas

tāpat, kā tiem nav arī tiesību un morāles.

Reliģija - apziņas forma, kurā patiesība ir saprotama

visiem cilvēkiem neatkarīgi no to izglītības pakāpes.

Tas, kas dzīvo viņpasaulei, ir bīstams šajā pasaulē.

Ir maldi, kurus nedrīkst atspēkot. Ir nepieciešams

maldīgam prātam dot tādas zināšanas, kas to apgaismos.

Tādi maldi izzudīs paši no sevis.

Cilvēki strīdēsies reliģijas dēļ, par to rakstīs grāmatas,

dēļ tās cīnīsies un mirs,- tikai nedzīvos atbilstoši tai.

Reliģija nepieciešama tikai tiem cilvēkiem, kuros nav

izkoptas cilvēciskuma jūtas. Pieredze un novērojumi

skaidri apliecina, ka godīgu cilvēku savstarpējās

attiecībās, pēc tās nav nekādas vajadzības.

Reliģija ir nepieciešama tikai tiem, kas nav spējīgi

izjust humānisma jūtas. Pieredze un novērojumi rāda, ka tā

nav noderīga godīgiem cilvēkiem.