Vai, dvēsele, tu būsi kādreiz krietna, vienkārša, vienota, kaila, skaidrāk saskatāma nekā tevi ietverošais ķermenis? Vai tu baudīsi kādreiz tādu stāvokli, kas būtu draudzīgs un gatavs uz zaudējumiem? Vai tu būsi kādreiz piepildīta, brīva no vajadzībām un ilgošanās, bez jebkādas iekāres - nedz pēc dzīvas būtnes, nedz pēc nedzīvas lietas - lai gūtu apmierinājumu? Vai neiekārosi nedz laiku, lai ilgāk justu baudu, nedz vietu vai zemi, nedz klimatu, nedz cilvēku labvēlību? Kad tu beidzot būsi mierā ar to stāvokli, kāds ir, priecāsies par to, kas tev ir ... ?
Māksla dzīvot vairāk līdzinās dūru cīņas mākslai, nevis dejas mākslai, jo vajag stāvēt stingri un būt vienmēr gatavam uz necerēto, nevis uz to, kas iepriekš zināms.
Kad tevi satriec kāda cilvēka nekaunība, tūlīt jautā sev: bet vai var būt tā, ka nekaunīgo nav pasaulē? Nevar. Tad neprasi neiespējamo. Lūk, šis ir viens no nekaunīgajiem, kuriem vajag būt pasaulē. Lai tas tev vienmēr ir pie rokas arī gadījumā par blēdi, neuzticīgo, ar jebkuru pārkāpēju. Tu atcerēsies, ka nav iespējams, lai šīs sugas vispār nebūtu, un kļūsi labvēlīgāks pret katru no viņiem atsevišķi. Ļoti palīdz arī, ja tūlīt pat padomāsi, kādu tikumību daba ir devusi pretstatā šim pārkāpumam. Ir taču dota kā pretinde pret, teiksim, rupjību - miermīlīgums, pret kaut ko citu - cits spēks. Un vispār, tu vari pamācīt no ceļa nomaldījušos, jo katrs noklīdušais maldās attiecībā uz savu mērķi un tā zaudē ceļu.
Īsa dzīve ir tam, kurš slavē, un tam, kurš tiek slavēts, un tam, kurš atceras, un tam, kuru atceras. Turklāt pat šajā zemes stūrītī, pat šeit visi nav saskanīgi viens ar otru un katrs pats ar sevi. Bet visa zeme ir tikai punkts.
Atmet to visu un paturi tikai mazumu, un turklāt vēl atceries, ka ikviens dzīvo tikai tagadnē un šajā brīdī; pārējais ir vai nu nodzīvots, vai miglā tīts. Niecīgs ir tas mazums, ar ko ikviens dzīvo, niecīgs ir arī zemes stūrītis, kurā dzīvo; niecīga ir arī vislielākā slava, jo tā dzīvo tikai cilvēciņu paaudzēm līdzi, kas teju teju nomirs un kas paši sevi nezina, kur nu vēl tos, kas sen miruši.
Paveries atpakaļ - tur atrodas neizmērojams laika bezdibenis; paveries uz priekšu - tur atrodas cita bezgalība. Kāda gan salīdzinot ar tām ir nozīme tam, ka kāds ir nodzīvojis trīs dienas vai trīs cilvēku mūžus?
Pamēģini, varbūt tev izdosies nodzīvot savu mūžu kā cilvēkam, kas apmierināts ar sev nolemto, kas ar savu mīlestību un labiem darbiem guvis arī citu, iekšējo pasauli.
Nenicini nāvi, bet pieņem to kā kādu labumu - jo arī nāve ir kaut kas tāds, ko vēlas daba. Jo tāpat kā būt jaunam, vecam, izaugt, uzplaukt, tāpat kā parādīties zobiem vai bārdai un sirmumam, kā apaugļot un nest augli, dzemdēt un pārējās dabas parādības, kas nobriest vienā vai otrā dzīves laikā,- tāpat arī sabrukt! Tāpat kā tu tagad gaidi, lai bērni iznāk no tavas sievas miesām, tā vajag sagaidīt savu stundu, kad tava dvēsele izkritīs no sava apvalka.
Dīvaini! Cilvēks ir nemierā ar ļaunumu, kas nāk no ārpuses, nāk no citiem, nemierā ar to, ko nav viņa spēkos novērst, bet necīnās ar savu paša ļaunumu, ko novērst ir paša spēkos.
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums