Draudi - to ierocis, kas paši jūtas apdraudēti.

Draudzība, kas ir saprātīga māte augstsirdībai un godīgumam, māsa pateicībai un cilvēkmīlestībai, bet ienaidniece naidam un skopumam, vienmēr ir gatava, negaidot lūgumu, varonīgi darīt citu labā to, ko vēlētos, lai dara viņas labā.

Sieviete - uzaicinājums kļūt laimīgam.

Daudzi no saviem bērniem gūst savus mocītājus.

Lielākā nelaime, ko var nest mainīgais liktenis,- būt bijušam laimīgam pagātnē.

Neviens netikums nepaliek nesodīts, jo būt netikumīgam - jau sods.

Dievs vēro visu savā mūžīgajā tagadnē.

Ir cilvēkā viena nolādēta, verdziska īpašība: kad viņu pilnībā pārņem sāta sajūta, kļūst apmierināts, materiāli nodrošināts, tad viņš zaudē iekšēju saviļņojumu, savu garīgo kvēli. Tad viņš kļūst pārsātināts arī garīgi, truls un pašapmierināts. Nav viņā nekā vērtīga, viņš ir graša vērts, ja viņa dvēsele, kas radīta trauksmei un priekam, ir tikpat atēdusies un trula kā miesa.

Īsi izteicieni iegriežas cilvēku prātos, dzen saknes, zied un nes augļus, un nepārtrauc ietekmēt.

Ja šajā pasaulē būt tikumīgam būtu izdevīgi, tad veselais saprāts mūs spiestu kļūt par labiem cilvēkiem, bet savtīgums mūs pārvērstu par svētajiem. Un mēs visi kā eņģeļi dzīvotu uz laimīgas zemes, kur nav nepieciešamības pēc varoņiem. Bet īstenībā redzot, ka alkatība, naids, skaudība, lepnība, nolaidība, iekāre un nesaprātība parasti ir daudz izdevīgākas par pazemību, šķīstību, izturību, taisnīgumu un gudrību, un mums ir jāizdara izvēle - tad, lai paliktu par cilvēkiem, mūsu pienākums ir atturēties no kārdinājumiem pat tad, ja mēs riskējam kļūt par varoņiem.

Debess vienmēr savā aizgādniecībā ņem nevainību.

Mīlestībā nav baiļu. Īsta mīlestība padzen bailes.

Tikai tam, kas ir iemīlējies, ir tiesības saukties par cilvēku.

Katra liela reforma ir izcēlusies nevis ar jaunievedumiem, bet ar to, ka ticis iznīcināts kas novecojis.

Senatnē visbagātākās bija valstis ar vislabvēlīgāko dabu; šodien visbagātākās - tās, kurās ir visrosīgākie cilvēki.