Verdzība - vājas un zemiskas, pati sevi vadīt nespējošas dvēseles paklausība.

Vēl nekad neviens gudrs cilvēks nav uzskatījis par iespējamu uzticēties nodevējam.

Divas galvenās vīrišķības izpausmes: nāves nicināšana un sāpju nicināšana.

Kas vīrišķīgs, tas arī drosmīgs.

Mīlestība pret vecākiem - visu tikumu pamats.

Nevis gudrība, bet veiksme ir tā, kas nosaka cilvēka dzīvi.

Neizmērojami labāk ir būt desmit reizes piekrāptam nekā vienu reizi zaudēt ticību cilvēkiem.

Jo cilvēks godīgāks, jo mazāk viņš saskatīs negodīgumu citos cilvēkos.

Pirmais uzdevums vēsturei - atturēšanās no melošanas, otrais - neslēpt patiesību, trešais - neradīt iemeslu, lai tiktu turēta aizdomās par klajām simpātijām vai aizspriedumainu naidīgumu.

Dažkārt arī vīrietis drīkst vaimanāt.

Mēs vairāk žēlojam tos, kas nemeklē mūsu līdzcietību.

Cilvēka ģēnijs vienlaicīgi ir arī viņa liktenis.

Galējs izmisums vienmēr rada lielu spēku.

Brīvs ir tikai tas, kas kalpo lietai, kas atdod citam savu gribu un spēku neko par to neprasot. Tikai darba vidusdaļa pieder mums, tā sākums un beigas, tā cēlonis un sekas - ir dievu rokās. Atbrīvo mani no manas gribas, jo katra vēlēšanās ir gara samulsums, bet katra kalpošana - gudrība.

Līdzcietība - tas ir labi. Bet ir divi līdzcietības veidi. Viens - mazdūšīgs un sentimentāls, tas pēc būtības nav nekas cits, kā sirds nepacietība, kas steidzas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no smaguma sajūtas, kas rodas redzot cita nelaimi. Tā nav līdzjūtība, bet vēlme norobežot savu mieru no tuvākā ciešanām. Bet ir arī cita līdzjūtība - patiesa, kura prasa nevis sentimentus, bet darbību, tā zina, ko vēlas, un ir pilna apņēmības, ciešot un līdzjūtot, darīt visu, kas ir cilvēka spēkos, pat pārsniedz tos. Ja tu esi gatavs iet līdz galam, līdz pašam rūgtajam galam, tad tu bruņosies ar lielu pacietību, un tikai tad tu patiešām spēsi palīdzēt cilvēkiem. Tikai tad, kad tu upurēsi pats sevi, tikai tad.