Ceri uz laimi, jo tikai tas nesaņem, kas necer. Bet, ilgi cerot, nogurst un zaudē spēkus saņemt, kad laime reiz nāk. Bieži viņa nāk par vēlu, sevišķi, kad viņu gaida atnākam kopā ar atzinību. Ceri uz sevi, tas nekad nau par ilgu un par vēlu.
Liktens nau tāds, ka cilvēkam mūžam būs jācieš. Kas to saka, ir vai nu noguris, vai viltnieks. Nē. Mēs spējam šo zemi ierīkot tik labi kā savas mājas. Bet jādara tas ir mums pašiem.
Izbaudi šo skaisto parādību plūšanu, šo dzīvi; šīs cēlās dzīves jūtas un augstās domas, miesas siltumu, kopību ar draugu, augstāko kopību ar masu, ar sevi pašu, visas pasaules rituma sakaru, - bet zini, ka tas nau tavas dzīves mērķis, tikai līdzeklis augstākam mērķim. Un augs tava bauda un tavs spēks.
Meklējot pārvarēt dvēseles vientulību, mēs nodarām aizvien vienu kļūdu: mēs nenododamies skaidri lietai. Mums vienmēr blakus nolūks: lai saprastu mūs, lai mierinātu mūs! - Bet mērķis ir taču: pārvarēt vientulību, atrast ceļus uz citu dvēseli, saprast šo citu dvēseli. Mēs esam savtīgi, un tā nesasniedzam ne lielos citu, ne mazos savus mērķus. Mēs stāvam paši sev ceļā. Mēs prasām algu, kad darbs vēl nau darīts. Saprast citu - saprast sevi. Saprast sevi - saprast pasauli.
Mūsu laiku cilvēks ir nāvējošs kustonis; pašā viņa dvēseles pamatā vara un naids. No daudzajiem, dažādiem pamatiem dabā viņš sev izvēlējies nāvējošo kā galveno un tā radījis plaisu starp dabu un zemi. Kad cilvēkā kā dabas ražojumā pamostas arī labu vēlošas jūtas, tad viņam tās arī top vērstas no nāvējošām dziļām. Viņš gribētu justies tuvāk dabai un tuvina sev puķes, bet ieslēdz tās savā šaurā telpā, kur tās nīkst. Viņš grib mīlēt kustoņu, bet dziedātāju putniņu liek krātiņā un māju kustoņus dara par mēmiem vergiem. Viņš grib mīlēt sev līdzīgu, bet tad tam jātop par viņa īpašumu kā nedzīvai mantai. Mīla ir augstākais princips dabā no sākta gala. Ir laiks tapt no kustoņiem par cilvēkiem arī mums.
Par ko cilvēka dvēsele ir vientuļa? - Ko meklējat vainu? Ko meklējat nolūku? Ko lietojat sīkus līdzekļus? Ko cerat brīnumu? Pašā būtībā dvēselei jābūt vientuļai; uz to celts visas pasaules pamata plāns. Dvēsele mūsu domātā garīgā pasaulē ir tas pats, kas atoms materiālā pasaulē, un atoms ir nedalāms, arī savienojumā vientuļš.
Bet mīlot dvēsele iziet no savas vientulības, atsakās no savas nedalāmības, atdod sevi otram, irst patība, top cita, atjaunojas vai mirst? Tās vēl tik savienojums, jo patība paliek tomēr ar savām atdalītām miesām un dvēseles dzīvi. Bet ja dvēsele vēršas pašā pamatā? Bet ja mīlas spēks ir tik liels? Bet ja mīlas spēku attīsta? Ja daudzi? Ja visi? Vai tu gribi pasaules pamata likumu lauzt? Gribu, jo nevaru izturēt šo pasauli. Jā, gribi - -
Vispusība un diletantisms atšķiras viens no otra tā, ka pirmā aptver no daudziem arodiem galvenās domas, kas guļ pamatā; otrais turpretī salasa spilgtākās domas, kas rēgojas visvairāk redzamā augšpusē. Vispusība iet uz galveno un visumu, - diletantisms uz sīkumiem un daļām.
Biedrība Eurika, jau otro gadu, rīkoja vasaras nometne talantīgiem bērniem. Šovasar vadijām divas nometnes, kuras notika pateicoties mūsu atbalstītājiem.
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums