No katra amatnieka prasa, lai viņš zinātu savu amatu, - no kritiķa to neprasa. No katra soģa prasa, lai viņš sodāmā lietu izmeklētu patiesi, - no kritiķa to neprasa. No kritiķa prasa tikai, lai viņš sodītu, bet stipri.
Tu bar ļaunu cilvēku, lai viņš taptu labs. Kādēļ tu viņu labāk nepamāci, kā to dara? Art nevienu nevar iemācīt ar bāršanu, kurpes šūt arī ne, ēst vārīt arī ne, - vai labam būt nau lielāka māksla? Un te tu prasi, lai katrs to prastu pats.
Nākotnes progress - samērā ar pavairotām prasībām - iespējams tikai darba ražīguma pacelšanā. Kapitālisms cenšas to panākt tik ar tehnikas un darba spaidu palīdzību un nonāk pie katastrofas. Jo šie abi līdzekļi ir mehāniski, tātad pret dzīvību negatīvi un nāvējoši. - Un darba pamats ir ne mehānisks, bet organisks, t. i., dzīvais darba spēks, cilvēks. Bet pacelt šo dzīvo darba spēku kapitālisms nespēj, jo tad viņš nevarētu to izmantot un tā iznīcinātu pats sevi. Še ir kapitālisma traģika.
Kapitālisma galu prasa saimnieciskā dzīve, kas viņā nevar tāļāk attīstīties. To prasa arī garīgā dzīve, jo kapitālisms indivīdam nedod vairs mērķi ārpus tā, bet papildināšanos un baudu sevi. Mērķi ārpus sevis indivīds atrod vairs tik kapitālisma paša pārvarēšanā.
Karš samaitā ne vien miesas, bet ij garu, un šis posts ir lielākais, jo gars top rupjš, tiecas uz varas darbiem, top nespējīgs augstākai un smalkākai gara darbībai; tautas garīgais līmenis pazeminājās. Cēlums ir tikai atbrīvošanās karam, kad apspiesta tauta un šķira nomet apspiedēja jūgu.
Katrs karš ir riebīgs un nejēdzīgs. Cēlums ir tikai atsvabināšanās kariem, kad tauta nomet kāda apspiedēja jūgu. Bet tas nau vairs karš, tā ir revolūcija.
Galvenais ir nenožēlot sevi, netapt sentimentālam, nepadoties gaušanai. Sentimentalitāte ir pavājināta dzīves enerģija, ir atlaišanās no pašdarbības un paļaušanās uz citu palīgu, vismaz līdzcietību. Jo neprātīgāka ir šī paļaušanās un citu labsirdību, kad taisni gaužas par citu ļaunsirdību. Gaida labu no tā, kas ļauns! Kad pazemināta dzīves enerģija, tad nevar saņemties ne uz darbu, ne arī var skaidri domāt, pazemināta arī domu enerģija. Un, kad tā paļaujas, tad jākrīt. Tā ir īstā krīze arī traģēdijā, krīze iekš paša, jo uzvarēts nav neviens, kas sevi neuzskata par zudušu, par nožēlojumu. Veic tik tas, kas iekš sevis vienmēr paliek augšā.
Tu bar ļaunu cilvēku, lai viņš taptu labs. Kādēļ tu viņu labāk nepamāci, kā to dara? Art nevienu nevar iemācīt ar bāršanu, kurpes šūt arī ne, ēst vārīt arī ne,- vai labam būt nav lielāka māksla? Un te tu prasi, lai katrs to prastu pats. Kā tad mācīties būt labam? - Mācīties katram īsto labu vēlēt.
Pret katru revolūciju galvenais iebildums tas, ka viņa iznicina kultūru un vispārēju labklāji. Ir nenoliegts aksioms, ka kultūra ir cilvēces dārgākā manta un kā tāda neaizskarama. Bet kultūras jēdziens nau skaidri noteikts, kādēļ var celties pārpratumi. Ir laikmeti, kad kultūra top tikai tehniska, ne garīga, un kā tehniska apspiež garīgo attīstību tautas visumā. Tanīs laikmetos kultūras ieguvumi var tapt piesavināti no dažām valdošām šķirām un izlietoti viņu varas nostiprināšanai un citu šķiru izmantošanai un nospiešanai. Kultūra tā var tapt par varas līdzekli un kavēt tautas progresu kultūrā; kultūra var iet pret kultūru. Bet kultūras nelietīgiem lietotājiem var jautāt: vai uzbrucējs, kas aizslēpjas aiz dārgām, neaizskaramām vāzēm, pats top neaizskarams?
Mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kāda tā šobrīd ir, tomēr mums ir iespēja šodien pastrādāt, lai jau rīt uz ielām būtu vairāk smaidu, vairāk prieka un bērnu smieklu!
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums