Lai norimtu aprunāšana, nepievērs tai uzmanību.

Ja redzi cilvēkā slikto - nepriecājies, vēl vairāk - [aiz muguras] nenosodi. Aprunātājs vienmēr top neieredzēts. Ja sliktu pateiksi, tad sliktu arī dzirdēsi.

Kas glaimo, tas pazemo.

Neļauties pirmajam iespaidam. Dažs labs pirmā iespaida varā stājas likumīgā laulībā. ... . To pirmais iespaids spēj - spert vienu soli pretim aklai kaislei.

Iegrožo savas antipātijas. Mēs ar vieglumu ļaujamies nepatikas sajūtai pat pret cilvēkiem, kuru pārākumu mēs apzināmies. Šīs dabas dotās zemiskās tieksmes vadīti mēs dažkārt uzdrošināmies uzklupt pat dižiem cilvēkiem. Lai saprāts to tur savos grožos - nav lielāka kauna par nepatiku pret tiem, kas ir par mums labāki; cik slavējamas ir simpātijas pret varoņiem, tikpat apkaunojošas ir antipātijas pret tiem.

Domājot - kopā ar mazākumu, runājot - kopā ar vairākumu.

Neej mainīga garastāvokļa pavadā. Neļaujies mirkļa iegribu varai.

Runā, ka ik pēc katriem septiņiem gadiem mainoties raksturs, tad, lai arī šīs maiņu rezultātā pilnveidojas un izsmalcinās gaume.

Sliktākie ienaidnieki - bijušie draugi: viņi izdara triecienus par tavām vājām vietām, viņiem vienīgiem ir zināms, kur tev visvairāk sāp.

Izcila drosme aizvieto izcilu prasmi.

Kuru nekas nespēj sadusmot, tam nav sirds, bet nejūtīgs nespēj būt personība.

Esi saprātīgs dusmās. Ja tas ir iespējams, lai vēsa galva novērš šo rupjo izvirdumu - saprātīgam cilvēkam tas nesagādā grūtības. Pirmais solis, lai savaldītu dusmas - ievērot, ka tās sāk tevi pārņemt savā varā, tādējādi pašam sākt kontrolēt savu uzbudinājumu nosakot, cik tālu un ne tālāk dusmas var aiziet. Par to domājot, tu iekaisušais, sāc jau atdzist. Proti, ar cieņu un laikā apstāties - visgrūtāk ir apstādināt jau auļojošu zirgu. Patiesa veselā saprāta pārbaude - pat neprāta mirkļos saglabāt saprātu. Pārmērīga kaislība vienmēr novirza no pareizā ceļa: ja to atcerēsies, tad nekad nekļūsi netaisns, nepārkāpsi saprātīguma robežas. Tikai apvaldot kaislību, saglabāsi varu pār to - un tad tu būsi pirmais, ja ne vienīgais, saprātīgais jātnieks.

Visi cilvēki - elku pielūdzēji; elks vieniem - pagodinājumi, citiem - manta, bet vairākumam - bauda. Ir jāprot uzminēt, kāds kuram elks, un tad atrast atbilstošu līdzekli, pieeju sava tuvākā kaislībām.

Dzīve bez draugiem ir kā neiepriecinošs tuksnesis; draudzība vairo priekus un atvieglo ciešanas; prieks dvēselei, lūk, vienīgās zāles pret ļauno likteni.

Dažkārt, lai zaudētu draugu, pietiek ar neatlīdzinātu pakalpojumu: draugs, kas nav spējīgs parādu atdot atsvešinās - parādnieks kļūst par svešinieku.