Dievi dāvina tāpat kā mazi bērni: kad viņiem sagribas, tie visu paņem atpakaļ.

Kas vēlas, lai viņam būtu vairāk par vienu draugu, nav pelnījis neviena.

Gudrība liecina par to, ka spēks sāk pamest.

Daba nepazīst nekādas augstākas intereses par tām, kas skar sugu, jo katra suga attiecas pret indivīdu kā bezgalīgais pret galīgo.

Paradokss - tā ir doma afekta stāvoklī.

Spēks nozīmē arī iecietību. Neiecietībā izpaužas vājums.

Arī vislielākās ciešanās ir daļiņa svētlaimes - apziņa, ka esi spējīgs ciest.

Sākotnēji pati svarīgākā ir mātes audzināšana, jo tikumībai ir jātop iedēstītai kā jūtām.

Iedvesma un interese - ir viens un tas pats. Izvairīties no patiesas iedvesmas ir tikpat grūti, cik izvairīties no grēka. Patiesas iedvesmas gadījumā viss pazūd un paliek tikai kas viens. Tapēc grēks ir sava veida iedvesma. Grēka un iedvesmas pamatā ir arī tas pats. Pamatā atrodas neviltota interese. Neviltota interese - tas ir galvenais mūsu dzīvē. Cilvēks, kam zudusi interese pret visu, ātri iet bojā. Pārāk vienpusēja un izteikta interese rada pārliecīgu spriedzi cilvēka dzīvē - vēl nedaudz, un cilvēks sajūk prātā. Nav cilvēka spēkos izpildīt pienākumu, ja viņam pret to nav patiesas Intereses. Ja cilvēka patiesā Interese sakrīt ar viņa pienākuma ievirzi, tad šāds cilvēks kļūst dižens.

Cilvēks nekādi nespēj paklanīties kādai patiesībai vienlaicīgi neuzkāpjot kādai citai uz kājas.

Karaļiem ir mazāk tiesību būt par personību, nekā visiem pārējiem cilvēkiem.

Cik gan neticami daudz prāta tiek izlietots, lai pierādītu dažnedažādas muļķības!

Jebkurš valdnieks, pat debesu, pieprasa aklu ticību.

Šajā dzīvē nav nekā stabila: šodien tu vari būt dzīves virsotnē, bet rīt - ielas renstelē. Mūs vada nolādētie dzīves apstākļi, un tie vada ļoti slikti.

No visām netikumiskām attiecībām pati netikumiskā ir attieksme pret saviem bērniem kā vergiem.