Atmin' manu minamo: No tavas bļodas viņš ēda, no tava trauka viņš dzēra, tavā gultā gulēja un pēc trim mēnešiem tevi nodeva, lai paņemtu bļodu, trauku un gultu. Kas tas ir? Tavs tuvākais.

Ar savu jaunības ienaidnieku tu jutīsies tuvāks nekā ar savu vecuma draugu.

Vīrieti var apspriest pēc viņa pārliecības, sievieti tikai pēc viņas dzīves.

Veselība ir miesas gudrība.

Drāma mums norāda nākotnes dzīvi kā traģiku: viņas nesējs varonis vecajā iekārtā cīnās un krīt, bet viņa doma uzvarēs. - Drāma mums iet ne uz pagātni, bet uz nākotni; viņa iztēlo dzīvi, kura būs jādzīvo, viņa par to cīnās un to rada.

Cilvēces jaunībā grieķu sirdis iedrebējās un līdzjūtībā un bijās noskaidrojās no kaislībām, kad lūkoja traģēdijā nepārvaramā, neizprotamā liktens gaitu. Mēs garos vēstures laikmetos esam dažu izpratuši un dažu pārvarējuši liktens gaitā, un citādi mēs skatāmies uz traģēdiju. Bet pēc vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu mūsu sirdis vēl iedrebas bījās, lūkojoties grieķu traģēdijā un viņu pārvarīgā, neizprotamā likteni, kā mūsu bērnības un bīju tēlos. Un mūžam jaunas paliks tās paaudzes, kas dvēselē spēs just cilvēces jaunības pirmās lielās jūtas.

Ir vārdi, kuri teikti mūžiem, ir citi, kuri teikti tik acumirklim, lai izaicinātu no vienaldzības un liktu pārdomāt. Gar mūža vārdiem paiet mierīgi garām: patiesība tur ir bijusi un būs - tur nau nekas grozāms, nekas darāms. Acumirkļa vārdi nevar paiet garām mierīgi: viņi spīd un dzeļ, un vērš uz sevi uzmanību, vai runā tev pretī, vai apvaino un uzbudina ar savu acīm redzamu neprātību. Kā sīki, neatrodami ērkšķu galiņi viņi paliek miesās, - atsvabinies nu no viņiem un atrodi viņu apslēpto patiesību.

Kas zin, ko grib, - spēj, ko grib.

Augstākas nav kā ticības cilvēkiem - varoņiem, kas spēj sevi ziedot priekš cilvēces. To svētumu iededziet dziļi un klusi dvēselē, un, lai kur jūs ejat, ko darāt, kur stāvat, tas lai ir jūsu klusā, neatņemamā, nezaudējamā, dārgā manta priekš visas dzīves un pār šo dzīvi cilvēces nākotnē.

Varonim jāgrib neiespējamais, tā ir viņa atšķirība no masas.

Kad tūkstots cilvēki teiks par tevi labu un viens ļaunu, tad ticēs tam vienam un priecāsies.

Kas cilvēkus mīl un viņiem tic, to draugs sauc par dzejnieku, ienaidnieks par ārprātīgu, bet auksts objektīvs prāts par pareģi.

Jūs sakāt: 'Tā ir tik ārēja vienība un iedomāts stiprums - tas lielais vienības valnis.' Jūs viņu plēšat nost un no viņa drupām ceļat mazus valnīšus ap katru namu atsevišķi. Vai jūs tā būsat stiprāki! Arī ārējā vienība vien ir stiprums. Un īsto stiprumu jums dos viņā vienības gars.

Pirmkārt, ir grūti definēt, kas ir agresors ... . Jāsaka, ka neviena no piedāvātajām definīcijām nav pietiekama no starptautisko tiesību viedokļa, jo neizslēdz iespēju pielietot viltību un krāpšanu, lai izraisītu karu. Iespējams, ka nākotnē jebkura kareivīguma veicināšana tiks vērtēta kā agresivitātes izpausme - skolās tiks aizliegts sludināt galēju nacionālismu, avīzēs - ievietot publikācijas, kas provocē savstarpēju naidu starp tautām.

Katrā pasākuma sākotnē ir nepieciešams injicēt noteiktu anarhijas devu - tieši tik daudz, lai izvairītos no stagnācijas, bet nepieļautu haosu.