Apsveikumi dzimšanas dienai

Kāzu maršs man vienmēr atgādina karā aizejošu karavīru pavadīšanas mūziku.

Gan kara, gan Kāzu maršs sauc cīņā.

Mīļā, labā feja, lūdzu, atstāj bez ievērības tos lūgumus pēc naudas, pēc automašīnām ar četrdesmit zirgspēku lielu motora jaudu, pēc slavas, pēc jauniem matiem izkritušo aizstāšanai un jahtkluba prezidenta goda. Vienīgi atgriez - ak, atgriez jel un dod mums vēlreiz tikai mazmazdrusciņ no mūsu Kāzu ceļojuma!

Savas dzīves laikā sievietei nams ir jāpamet trīs reizes: savās kristībās, savā Kāzu un savā bēru dienā.

Starp vilku un kazu draudzība nesanāk.

Savas dzīves laikā sievietei nams ir jāpamet trīs reizes:
savās kristībās, savā Kāzu un savā bēru dienā.

Mīļā, labā feja, lūdzu, atstāj bez ievērības tos lūgumus
pēc naudas, pēc automašīnām ar četrdesmit zirgspēku lielu
motora jaudu, pēc slavas, pēc jauniem matiem izkritušo
aizstāšanai un jahtkluba prezidenta goda. Vienīgi atgriez
- ak, atgriez jel un dod mums vēlreiz tikai mazmazdrusciņ
no mūsu Kāzu ceļojuma!

Kāzu marša mūzika man allaž atgādina militāro maršu pirms asinis.

Gan kara, gan Kāzu maršs sauc cīņā.

Divas skaistules un divi kazuisti reti kad var būt draugi.

..sievietes dzīve iesākas tikai Kāzu dienā.

Saņem grožus rokās, kamēr sieva nav novalkājusi sarkanos svārkus (Kāzu tērpu).

Ganiņš biju, ganos gāju,
Gana drēbes mugurā:
Ērkšķu bikses, skuju svārki,
Galvā tāšu cepurīte.

Es ganīju baltas avis
Diža meža maliņā;
Līdz, Dieviņ, paganīt,
Būs man baltas villainītes!

Citkārt bija labi laiki,
Kad es biju kazu gans:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.

Sunīšam maizi devu
Dižen lielu gabaliņu:
Sunītis man palīdzēja
Sīku lopu paganīt.

Uz cinīša dziedāt kāpu,
Uz akmeņa gavilēt:
Lai skan visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleliņi.

Es savām gotiņām
Vārdu liku ganīdama:
Kura raiba – raibulīte,
Kura melna – vabulīte.

Rudenis

Sen ziemelis lazdu krūmus tukšus šķina,
Pa gaisu garās rindās dzērves klaigā,
Un apses raibās sveces aizdedzina,
Kad skumjas svinīgi pa mežu staigā.

Pagalam dzīres, beigta veltīšana,
Vairs nesauc spēlmaņi uz baudu saldu!
Un lielā devēja teic viesiem: gana!
Un lēnu roku nokopj Kāzu galdu.

Es šinīs dzīrēs arī ielūgts biju,
Bet paklupu pie sliekšņa, iedams iekšā,
Un visu prieka laiku pavadīju
Kā Lācars vārgdams tikai durvju priekšā.

Bet nu šī cerība man nedod vaļu:
Būs izklīduse lielā viesu saime,
Tad zelta āboļus kā manu daļu
Man smaidīdama pasniegs baltā laime.