Es gribētu ierakstīt ikvienā Kāzu lentē:
''Esiet laipni pret otru.'' Tas ir laulības zelta likums un noslēpums, kā saglabāt mīlestību gadiem ilgi.

KĀZU DIENĀ

Un atkal laimes vēl. Tas laiks ir klāt.
Lai jaunā dzīvē viņiem labi sokas!
Nu tavi bērni atstāj ligzdu, māt,
Un atstāj tavas pagurušās rokas.

Un tad būs mazbērni. Un svarīgi nav tas,
Vai viņi piedzimst decembrī vai maijā,
Bet katrs ķipars sākumā ir mazs
Un lūdz, lai tavas rokas viņu aijā.

------------------------------------

Kad šodien atkal viesi durvis ver,
Rads blakus radam sēž un brāļi māsām,
Mums tomēr viena glāze jāiedzer
Par mātes, katram savas mātes kāzām.

Zied balta, balta Kāzu dienas rota,
un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota -
tik stipra un tik tīra - vienu reiz.

Vēl citas nezināmas krāsas radīs
mūžs likteņvēju vērpetēs.
Gan Zvaigžņu stundas nāks,
gan Liesmu gadi,
sēs graudus dvēselēs un reizēm pelnus sēs.

Līdz sniegiem, kas sāks pēdas aizputināt,
kad bālēs jauno dienu sapnis sārts,
vien sevī gaismu vairojiet un ziniet,
ka tai ir jūsu mīlestības vārds.

Gaujas miglā

Tu paskaties kā zeme aiziet dusā,
Tu paklausies kā rasa upē krīt,-
Un vajag iet un vajag runāt klusāk,
Un nevajag šo mieru izbaidīt.
un gribas, lai šim klusumam nav malas.
Bet krūtīs skaļi sit. Un kas to zin...
Kā zemes smaržu pieliets linu palags
Mūs abus divus Gaujas migla tin.
Pie vienas rokas otra skaras liegi
Pie karstas ogles - karsta. Un tad šķiet -
Kļūst miglas baltums spilgts kā saulē sniegi,
Ar pērkonbalsīm lakstīgalas dzied...
Sirds iegūst melnās bezdelīgas steigu,
Tu aizskrien prom. Es palieku. Un tad?
Un tad - nekā. Tai dziesmai vairs nav beigu -
Ne rīt, ne nākošgad, ne tad... Nekad!
Es Tevi taču panākšu aiz kraujas
Un arī tur, kur Kāzu troksnis skaļš,
Es tavu izņemšu no viņa saujas
Un šinī vietā atnesīšu atpakaļ.
Ar rasu kopā līs tev smarža sejā,
Tik tīra un tik gaiša, cik vien smarža var,
Un kūpēs migla Gaujas ievu lejā
Un tikpat balta, kā ir šovakar.

Starp vilku un kazu draudzība nesanāk.

Lai Kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība,kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbalē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.

Cilvēkam ik dienas vajadzīgs sajust otra klātbūtni, nevis vēlākos līdzjūtības šņukstus, kad tos jau vairs nevar pat dzirdēt.

Kas dienā sveci aizdedz, tas tumsā bez gaismas paliks.

Ja cilvēks ar jums sasveicinās vairākas reizes dienā, tas nozīmē, ka viņš jūs neievēro.

Dīvaina būtne ir cilvēks: viņš bēdājas par zudušu bagātību, bet paliek vienaldzīgs par to, ka viena pēc otras pazūd nebūtībā viņa mūža dienas.

Arī tukšu salmu kulšanā ir jābūt pusdienas pārtraukumam.

Visdedzīgākais revolucionārs otrajā dienā pēc revolūcijas kļūst par konservatoru.

Nesaki nekad, ka tu kādu cilvēku pazīsti, iekāms viņu neesi redzējis dziļās ciešanās, lielos pārbaudījumos. Bieži gadās, ka viesmīlīgie un dāsnie namu īpašnieki kļūst par īgniem ierāvējiem un maziskiem skopuļiem, tikko zaudējuši savu mantu. Ikdienas ērtos apstākļos cilvēks no cilvēka maz atšķiras, bet, ja ērtības mētelis nokritīs no pleciem, ieraduma tērps ir norauts, tad cilvēks, savā nožēlojamībā vai skaistumā, top redzams kā uz delnas.

Priekšnieks ir cilvēks, kas atnāk uz darbu laicīgi tajā dienā, kad jūs esat nokavējis, un kavējas tad, kad jūs esat atnācis laikus.

Opozīcija - tie ir rītdienas reakcionāri.