Apsveikuma pantiņi

Ir milzīga atšķirība starp piedzērušu cilvēku un dzērāju: piedzēries cilvēks tāds var būt
pirmo reizi un nav pakļauts šim netikumam,
turpretī dzērājs var bieži arī būt nepiedzeries.

Dzēruma pārmākts gars nevalda pār sevi:
tāpat kā no nenorūguša vīna plīst mucas un siltuma spēks visu, kas ir apakšā, ceļ augšā, tā arī,
iekarstot no vīna, viss, kas slēpts sirds dziļumos,
tiek augšā celts un parādās dienas gaismā.

Dzērums iekvēlina un atsedz jebkuru netikumu un iznīcina kauna jūtas, kas stāv ceļā ļauniem darbiem, jo daudzus cilvēkus no aizliegtā
attur nevis laba griba, bet drīzāk kauns. Līdzko
garu sagrābj pārmērīgs vīna spēks, uzpeld viss
ļaunais, kas bijis slēpts. Dzērums nerada netikumus, bet ceļ tos gaismā: tad saldkaislais pat negaida, līdz tiek guļamistabā, bet bez kavēšanās atļauj savām iekārēm visu, ko tās prasa;
tad netiklis atzīstas savā kaitē un dara to visiem
zināmu; tad bezkauņa vairs nevalda ne muti, ne
rokas. Augstprātim aug augumā lepnums, cietsirdim - nežēlība, skauģim - ļaunums: ikviens
netikums tad atraisās un kļūst redzams.

Ar dzērumu parasti iet rokrokā nežēlība, jo tas
kaitē veselam garam un padara to cietsirdīgu; arī dvēsele pastāvīgas dzeršanas dēļ kļūst brutāla.

Mēs nedrīkstam tikai rakstīt vai tikai lasīt:
viens dara mūs īgnus un izsmeļ spēkus (es
domāju rakstīšanu), otrs atslābina un izklaidē.
Ir jāpāriet pārmaiņus no viena uz otru un viens
ar otru pareizā samērā jāsajauc, lai no visa, kas
lasot savākts, rakstot izveidojam vienu veselo.
Mums, tā sakot, jāatdarina bites, kas laidelējas
apkārt un, izsūkušas medus ražošanai piemēro-
tos ziedus, savākto sadala pa kārēm.

Mums jāatdarina bites un jāsadala no dažādas lasāmvielas savāktais, jo izšķirotais labāk glabājas.

Neatstāsim uzņemto nepārveidotu, lai tas
nebūtu svešķermenis. Sagremosim to - citādi
tas ienāks tikai mūsu atmiņā, nevis garā.

Lai mūsu gars slēpj visu, kas tam palīdzējis, un parāda tikai to, ko pats radījis.

Diža gara cilvēks visam, ko viņš paņēmis no jebkuriem paraugiem, uzspiež savu zīmogu un tam
piešķir vienību.

Gribētos, lai mūsu garā būtu daudz zinātņu, daudz pamācību, piemēri no daudziem laikmetiem, bet lai tas viss būtu sakausēts vienībā.

Pirmais pierādījums gara mieram ir spēja
apstāties un būt kopā pašam ar sevi.