es zinu ka šogad mēs jaunu
Indiju neatklāsim
dzērves lido uz vienu pusi
un tāpēc veidojas kāsis

es zinu ka pelēks ir pelēks
es zinu ka balts ir balts
es zinu ka Latvijā
rudens ir lietains
bet pavasaris
ir salts
dzērves lido uz vienu pusi
un tāpēc veidojas kāši
bet kāpēc tā nelidojam
mēs paši
mēs paši
mēs paši

1985

drūzma un vēji
Kaļiņina prospekts
Maskavas mākslīgais žoklis

šeit var smaidus un somiņas nospert
no sevis uz brītiņu noklīst
NE VELNA

pēdas pie asfalta turas
un mākslīgie zobi debesīs duras
tu apstājies
iemiets:

tas notiek ar mani
lai mākoņos lido poli armāni
TEV JĀDIMDINA CITĀDI ZVANI:


MUTEI IR JĀBŪT KĀ BETONA
MAISĪKLAI
VISI NO GATAVIEM BLOKIEM
MĒS TAISĪTI

(raksti bez apstājas dzejiņas kuras
izriet no šādas arhitektūras!)

DZEJA NO STIKLOTĀM FASĀDĒM PIL
IZŽĀVĒ IEGAUDOJIES UN ŠĶIL
KANTAINI GLUDENO KRĀVUMU SITENIS
GARŠĪGĀKS NEKĀ MĪLA UN LIKTENIS

Bet meiča (tā pati!)
atpakaļ nāk
lietišķi atdabū nosperto smaidu
es veros uz viņu
un PROSPEKTA vidū
brīnumu
dabīgi
nesagaidu

1986

MISTĒRIJA

piemīdams mīņādams domāju dejo
Žaklīne bārā ar francūzi dejo

virmoja sapnis & raustījās pajacs
attēls bij nereāls = tāds kādu vajag

nogārdzās telpa & šķielēja krauklis
maigi no dvēseles pilēja tauki

nothing is real* & nav tur ko apstrīdēt
bārā ar francūzi dejoja Žaklīne

1985

LIETUS

plīst peļķēs burbuļi
ar ļoti klusiem paukšķiem
es burvju mētelī
kas pirkts par dažiem taukšķiem
pa ielām laipoju
man asariņas birst
šis lietus indīgs
apkārt ļaudis mirst

aust pelēks rīts
man zobi drusciņ klab
un lietutiņš
pa koku lapām čab
un lapas krīt
kaut arī pavasaris
šis lietus indīgs
ko tad tur var darīt

dzen lietus āmurīši
zāli atpakaļ
viens dzenis nojūdzies
un karogkātu kaļ
nu peļķēs atpakaļ
var dzīvībiņa līst
šis lietus indīgs
burbuļgalvas plīst

es nesastapšu bērnus
itin vairs nekad
tie nepiedzims
nevienam vairs nekad
bet mazu meitiņu
tad pēkšņi lietū redzu
un savu mēteli
uz pleciem viņai sedzu
bet tā ir pastkaste
vairs neredzu tik labi
šis lietus indīgs
izzūdam mēs abi

1986

Smaids ir vecis, vecis vecs.
Reizēm smaidu arī es:
re, kur pastniece man nes
nerakstītas vēstules.

Iedomājies aploksnīti,
iekšā lapu – tīri, glīti
aprakstītu.
(Burti kliedz.)
Lai tie kliedz, kas viņiem liedz –
nerakstītas vēstules.
Nerakstāmas vēstules.

Citiem paskastītēs svied,
samaksāšu!
(Burti – kliedz!)

Smaids ir vecis, vecis vecs,
reizēm greizi smaidu es.

1986

NI – NI

gauži lēni tīstāmies
un vīstāmies
un sitam saujā-
toties vēl neviens
nav kritis
baigās aizsardzības kaujās

pavasaris gausi nāk
mūsu klimatā
(kā zināms)
mēs kā ziedu laika rudens
gardus riekstus gausi šķinam
mēs kā pavasara rudens
gudrāki un gudrāki
nav ko velti dvēsli
izbļaut –
sāpe, nekārdi-
ni – ni

1986

„tu nekad vairs tā neskatīsies”

ukst izbijis puķu bērns

„kad tu vēlreiz tā uzvedīsies
rāmītī slodzītais ķēms”

pa betonšūnām mums rāpot
portmonejā čab kāposts
nāks oberi platā solī
un pusmūža plēguri ķērks
„bet tu nekad vairs tā neskatīsies”

tas tiesa
šī kāposta lapās
starp zaļajiem piecdesmitniekiem
nekad vēl nav bērniņš atrasts

ai skalpeli puķu bērns
nešķērd šo drebošo miesu

„bet tu nekad vairs”

es zinu
ir iededzināts un sāp

var būt ka līdz kaklam jau stāvu
bet grimasē saviebtu muti
TEV neklājas piegāzt ar rāvu

1986

YELLOW*

es esmu dzirdējis ka pastāv grupa Yello
es esmu dzirdējis ka pienenes ir yellow
cik daudz ir muzičkas šai saulē pasarg tētīt
ir iepuvis kas jauniem ļaudīm netic
ceļ vectēvus no migām graudus vētīt
un senas meitenes ik nakti muižkungs drātē
ak skolas maize glītā akurātā
bet neapgūst vien nelietības prātā
ir klusa mūzika no tēviem un no mātēm
kas purvos guļ un nav vēl uzrakstīta
var būt ka varena var būt ka sasodīta
un droši vien ka tā nav jaunais vilnis
ar ko patlaban musu pauri pilni
(zūd vilnis smiltīs balsis lēni lūst
un cita muzička pār jauniesauktiem plūst)
varbūt man arī patīk grupa Yello
un patīk meitenes kam galviņas ir yellow
bet es pa naktīm strādāju kā moris
un arī apskatos kas viss man apkārt noris
man maģa nav un TV kastes nav
es klausos nostāstus ei joki mazi klau
vai taisnība ka cerēt uz jums nelon?
vai taisnība ka pastāv grupa Yello?

1984

Ir tādas zāles, kuru nav
pat lielajam debesu mantziņam.
- Un ir tādas naglas, kuras rauj
ar asaru sāļajām standziņām.

Ir tādas zāles. Ir jābūt, kau arī
neviens vēl tās nava dzēris.
- Es arī reizēm ķeru pie sirds,
bet būtu pēc tabletēm ķēris.

Tur sapresēti sapņi, kas māc
meitenes – tievas kā sklandiņas,
un mīļās domas, ko domā tāds,
kurš lido uz pirmo randiņu,

un rūgtie šņuksti, ko izgrūž kāds –
nupat vēl it laimīgs plandījies,
un jaunas meitenes rakstāmgalds,
kurā viens atkal ir vandījies,

un Jāņu naktis, un balles, kur diets,
un līgavas māsu sejas,
un pirmā kustībiņa zem sirds.
- un skaistākās latviešu dzejas.

Un ir tādi joki, par kuriem krauj
gan ieroču brālim, gan paziņam.
- Un ir tādas naglas, kuras rauj
ar asaru sāļajām standziņām.

1986

tā kā drusku pēc miskastes smird
tā kā dzejoļus skanam dzird

cik nelaimīgi tie visi kas turas
pie šitās kalpu literatūras

1987

ZEM SNIEGA

Numurs ir izbalējis,
augums vēl stingrs kā stiegra,
bet cik nevaldāmas ir sāpes
zem sniega.

Nogriež maizi, bet piekož klāt
visu, ko sargi svieda.
Cik nedzēšama atmiņa ir
zem sniega.

Uzvalks ir izgludināts,
rēta ir gaiša kā rieva,
bet tajos gados it nemaz
nebija dieva.

Seja saviebjas smaidā,
rīkle iedrebas smieklā,
bet cik no sakostās tautas guļ
sniegā.

1985

Zem ūdens, tur ērmojas ragi,
peld kazragi, staburagi,

un mūsdienu Valdis ar pīcku
velk laukā zivteli sīkstu.

Virs Daugavas mākoņi staigā,
un kauns ir tiem skatīties vaigā.

Zib mašīnu ragi un nagi,
peld elektrostabi un staburagi.

1985

tu mīļā man elli nekur
es neiešu citur nekur
es laidīšu taisni uz Meku
kā īsteni ļaudis uz Meku

tur Mekā ir baigi forši
tur visi ir ugunsdroši

es eju ap stūri še kur
un pieturā nostājos te kur
tur autobusi uz Meku
reku viens nāk re kur

bet Jasirs* ceļ stroķi te kur
es runāju bleķi par Meku
es esmu jau tālu re kur
pie tēviem
ne ceļā uz Meku

1985

MEKLĒŠANA

Zem tām nobrukušām smiltīm?
Tur nekas nav manis paša.

Starp tām mākoņaitām dumjām?
Arī tur nav manis paša.

Bet te, pa vidu zīdainim un vecim?
Vēl nekā no manis paša.

mani pašu mans dēls atradīs
es ceru
bet viņš jau meklēs sevi pašu
es zinu
tad varbūt kāds cits meklēs
es ticu
kaut ko jau atradīs
es ceru