Apsveikuma pantiņi
Citāti par mīlestību
Apsveikumi vārda dienā
Apsveikumi dzimšanas dienā
Imants Ziedonis
Ziemassvētku apsveikumi
Apsveikumi Jaunajam gadam
Mīlas dzejoļi
Aforismi par dzīvi
Apsveikumi dzimšanas dienā krievu valodā
Pantiņi katrai dienai
Lieldienu pantiņi
Valentīna dienas pantiņi
Atziņas
1. Septembris dzejoļi
Māmiņdienas apsveikumi
Novēlējumi
Kāzu apsveikumi
Aleksandra Čaka dzejoļi
Teicieni
Citāti
Aforismi
Ziemassvētku dzejoļi
Joki
Smieklīgie dzejoļi
Sieviešu diena 8.marts
Dzejoļi par sievietēm
Vinnija Pūka citāti
Mātes dienas apsveikumi
Epifānijas
Mērfija likumi
Apsveicam 60-gadu
Šķiršanās joki
Par mums
Fonds „Eurika” un kā mēs uzsākām labdarības projektus
Labdarības kartiņas
Iegādājies labdarības apsveikuma kartiņu un palīdzi bērniem slimnīcās
Ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas
Jaunums! Piedāvājam ar rokām darinātas Ziemassvētku apsveikuma apsveikumu kartiņas ar ornamentiem!
Smiekli ārstē!
Sadarbībā ar origami.lv no šiem zīmējumiem mēs piedāvājam izgatavot labdarīgas dāvanas!
E kartiņas
Eurika piedāvā uzņēmumiem izveidot flash elektroniskās apsveikuma kartiņas
Dāvātās iekārtas slimnīcām
Eurika labdarības projektu dāvātās iekārtas Latvijas bērnu slimnīcām
Lasītava
Šeit ir mūsu mazā biblioteka, par daudz un dažādām lietām
Pabarosim bērnus
Pabarosim bērnus projekta bildes un apraksts par projektu
Atbalstītāji
Firmu logo kuri vairāku gadu laikā ir atbalstījuši vai turpina atbalstīt Eurika.lv Labdarības projektus.
Ziedot
Ziedot, lai palīdzētu Eurika labdarības projektiem
Apsveikuma pantiņi
Dzejoļi Jūsu apsveikuma kartiņām un citiem apsveikumiem
E-kartiņas
Šeit variet izveidot un nosūtīt E-kartiņas
Indigo skola "Saules Bērni"
Indīgo bērnu internātskola un jaunrades centrs
Kontakti
Mob: +371 29828387
Mob: +371 29828152
Email: info@eurika.lv
Apsveikuma pantiņi
“Sajūtu pietura”
Mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kāda tā šobrīd ir, tomēr mums ir iespēja šodien
pastrādāt, lai jau rīt uz ielām būtu vairāk smaidu, vairāk prieka un bērnu smieklu!
Lapa : 1283 |
Kādreiz naktis ir gaŗas un dienas ir īsas–
katra stunda ir svēta mūžības pulkstenim.
katra stunda sit rētas–
veltīgi deldēt spēkus,siznesot vējiem lidzi
mūžīgo sauli smilšu pulkstenim....
Vienīgi mums,mūsu mazajai saujai,
mūžības krastos laika vairs nav–
mūsu stunda ir vēla!
Laiks deldē grodus mūsu
dzivības zobratam.......
–Kur mūsu stiprās rokas,
drošie aiŗu vīri?
Nakts no dienas dēg,un riets no rīta.....
Aiztiek stundas smilšu pulksteniem.–
Ai,jūŗas tālumi plašie–
kad viss mūs pieviļ:
runas un vārdi skaistie,
rakstu ruļļi,atviltnēs dziļas,
un roku spidieni ātri,
it kā bēgot aiz kauna.....
Kad pieviļ mūs mākoņu ceļi,
torņi,žogi un vaļņi,
kas pārcērt lielceļus baltos
ar naidu un strupceļa zīmi–
Tad vienmēr vel gaida mūs jūŗa,
gaida mūs ūdeņi tālie
ar cerību vējiem burās......
Nomodā esi par tiem,kuŗus mīli–
varbūt pat gaiša dienā
tiem pietrūkst saules
un zilganā naktī
nav zvaigžņu.
Nomodā paliec par tiem,
kuŗus mīli.
Kur ir tas zobens,kas spēj pāršķlt tumsu,
kur ir tā rokā,kas var gaismu šķilt
šai nākti pelēkaja,kas ar moku
un smagu makoņaju
pāri sirdīm milst?
Kur ir tas zobens,kas bez asins lāses
var galvu devīto tam pūķim cirst,
kam ķetnās vīru spēks
un sievu klēpli
ar nedzimušo bērnu raudām mirst?
Kur it tas zobens,kas spēj gaismu šķilt?
Tiem,kas sadeg,
vienmēr ir ogļu par maz,
liesmas par aukstu.
Tiem,kas jasadeg,
nekad bērza šķilu nav žēl–
ir jāmet ugunskurā
līdz naktsdzisai vēlu.
Tiem,kas sadeg,
nekad sevis nav žēl–
kaut tik uguns kvēl
un dzirkstis sitas augstu!
Caur robainiem zobiem mēs šļuptam
latviešu mēlē:
dzimst kroplīgi vārdi
kā bērni tizli.
Mums niezdzīvot un vīriem
ar valodas spēka zizli.
Caur robainiem zobiem šļūk svešzemju vārdi
–ārdi,ārdi!
Mēs šeit,jūs tur–
ārdi,ārdi,
savas tautas tīro mēli!
–Celies un rādi,
kas glābs mūsu valodu mīļo?
–Tikai tīrais vārds
mūžīgai nākotnei dzivo.
Vārds
atveŗ durvis un ienāk istabā klusā–
ienāk parunāties.
Vārds nāk aiz vārda,
un ienak draudzība lidzi–
ar seju mīļu,
smiekliem un buŗamiem vārdiem.
Vārds ienāk tālumam pārismiet.
tuvumā parunāties.
Var jau arī tā–
drusku mīlet,
drusku ciest,
drusku pasmaidit
un drusku smiet.
Apgriezties
un atkal tālāk iet.
Pārmest sketu plecam–
vai tā droši,
vai tā iet?
Var jau arī tā–
drusku cīnīties
un drusku ciet,
apgriezties
un atkal projām iet.
Drusku sodīt,
drusku piedot,
vienam skūpstu,
otram–roku iedot.
Var jau arī tā–
var pa straumi
veikli laivu irt
vai par savu mīlestību–
mirt.
Riebīgī rāpuļi rīpo un žvadz,
ripo un žcadz,
pasaules pierei pāri.
Ripo un žvadz,
un aprij žvadzēdami
trīs pieŗas zemītes kāri.
Riebīgiem rāpulu viepļiem ņirdzos,
kāpuru ķēdēm dzīsušas saules
aklā vēsumā vizot,
rāpuļi ripo un žvadz,
ripo un žvadz,
Zemes sirdij pāri.
Visu dienu,visu nakti
man loga deg uguns,
lai tu zini ceļu un neaziej gaŗam
ar sāpi sirdī un skumību vaigā.
Man logā deg uguns,
lai tu neaizej tumsā
sev gaŗam.
Vīsu dienu,visu nakti
man logā deg uguns.
Es gribētu kriksīti saules nolauzt
un tev iedot,
lai tev vienmēr ir silti–
Es nezinu,kur tu liksi–
saules tev diezgan,
bet varbūt tu druzku
tuvāk mūžībai tiksi.
Es gribētu sakrāt saujā lietus lāses
un tev iedot,
lai tev nekad diezgan
nav sāpju,
ko sausai zemei un puķēm
ar smaidu ziedot.
–Bet kur tu liksi
tās lāses un saules kriksi?
–Varbūt ar sāpi,
pārvērstu priekā,
tuvāk mūžībai tiksi.
Kur beidzas tuvums
un kur tālums sākas?
Kur beidzas tālums
un kur tuvums pienāk klāt?
Es pastiepju roku saulē
un spožums pienāk man klāt.
Es savai dienai varu
gaismu pāri klāt.
Tu esi man klāt .
Kur tālums sākās un beidzas–
tu esi man klāt.
Es varu dienu
gaismā sākt.
Nekad jau nemainās,
vai redzamies
vai redzamies mēs,
tik zaros drusku skummmmīgāki
šalko vējš.
Nekads jau nemainās,
vai runājamies mēs
vai klusējam,
kad naktī neņk miegs.
Tik drusku skumīgāki
ārā šalko vējš,
un dienām lēni,lēni
pāri aizsnieg sniegs .
Ir rāma nakts,ir miera nakts.
Aiz sniega mākoņiem
pa reizei pazib zvaigznes.
Man namv vairs jābīstas–
pa nezināmiem ceļiem
dziļš klusums labu vēsti
tālā malā aiznes.
Ir miera nakts.
Aiz sniega mākoņiem
pa reizei pazib
klusa,laba zvaigne.
Mijau,mijau,mijau–
mājās neviena nav.
Bet kas par to–
es neiešu savu lepnumu zaudēt,
labāk biezu vilnu
un asus nagus audzēt.
Mijau,mijau,mijau–
majās neviena nav.
Es varu viegli kūkumu mest–
bet labāk paceļu asti slaidi–
velti tu manu mīlestību gaidi!
Es neiešu ņaudēt citam par prieku–
bet kur savu spalvaino sirdi
lai lieku?
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums
Lapa : 1283 |