“Sajūtu pietura”
Mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kāda tā šobrīd ir, tomēr mums ir iespēja šodien
pastrādāt, lai jau rīt uz ielām būtu vairāk smaidu, vairāk prieka un bērnu smieklu!
Vēlā stunda
Kādreiz naktis ir gaŗas un dienas ir īsas–
katra stunda ir svēta mūžības pulkstenim.
katra stunda sit rētas–
veltīgi deldēt spēkus,siznesot vējiem lidzi
mūžīgo sauli smilšu pulkstenim....
Vienīgi mums,mūsu mazajai saujai,
mūžības krastos laika vairs nav–
mūsu stunda ir vēla!
Laiks deldē grodus mūsu
dzivības zobratam.......
–Kur mūsu stiprās rokas,
drošie aiŗu vīri?
Nakts no dienas dēg,un riets no rīta.....
Aiztiek stundas smilšu pulksteniem.–
Lauvu ļaudis
Ai,jūŗas tālumi plašie–
kad viss mūs pieviļ:
runas un vārdi skaistie,
rakstu ruļļi,atviltnēs dziļas,
un roku spidieni ātri,
it kā bēgot aiz kauna.....
Kad pieviļ mūs mākoņu ceļi,
torņi,žogi un vaļņi,
kas pārcērt lielceļus baltos
ar naidu un strupceļa zīmi–
Tad vienmēr vel gaida mūs jūŗa,
gaida mūs ūdeņi tālie
ar cerību vējiem burās......
Ir tāds laiks
Nomodā esi par tiem,kuŗus mīli–
varbūt pat gaiša dienā
tiem pietrūkst saules
un zilganā naktī
nav zvaigžņu.
Nomodā paliec par tiem,
kuŗus mīli.
Kur?
Kur ir tas zobens,kas spēj pāršķlt tumsu,
kur ir tā rokā,kas var gaismu šķilt
šai nākti pelēkaja,kas ar moku
un smagu makoņaju
pāri sirdīm milst?
Kur ir tas zobens,kas bez asins lāses
var galvu devīto tam pūķim cirst,
kam ķetnās vīru spēks
un sievu klēpli
ar nedzimušo bērnu raudām mirst?
Kur it tas zobens,kas spēj gaismu šķilt?
Kad jāsadeg
Tiem,kas sadeg,
vienmēr ir ogļu par maz,
liesmas par aukstu.
Tiem,kas jasadeg,
nekad bērza šķilu nav žēl–
ir jāmet ugunskurā
līdz naktsdzisai vēlu.
Tiem,kas sadeg,
nekad sevis nav žēl–
kaut tik uguns kvēl
un dzirkstis sitas augstu!
Valodai
Caur robainiem zobiem mēs šļuptam
latviešu mēlē:
dzimst kroplīgi vārdi
kā bērni tizli.
Mums niezdzīvot un vīriem
ar valodas spēka zizli.
Caur robainiem zobiem šļūk svešzemju vārdi
–ārdi,ārdi!
Mēs šeit,jūs tur–
ārdi,ārdi,
savas tautas tīro mēli!
–Celies un rādi,
kas glābs mūsu valodu mīļo?
–Tikai tīrais vārds
mūžīgai nākotnei dzivo.
Vārds
Vārds
atveŗ durvis un ienāk istabā klusā–
ienāk parunāties.
Vārds nāk aiz vārda,
un ienak draudzība lidzi–
ar seju mīļu,
smiekliem un buŗamiem vārdiem.
Vārds ienāk tālumam pārismiet.
tuvumā parunāties.
Var jau
Var jau arī tā–
drusku mīlet,
drusku ciest,
drusku pasmaidit
un drusku smiet.
Apgriezties
un atkal tālāk iet.
Pārmest sketu plecam–
vai tā droši,
vai tā iet?
Var jau arī tā–
drusku cīnīties
un drusku ciet,
apgriezties
un atkal projām iet.
Drusku sodīt,
drusku piedot,
vienam skūpstu,
otram–roku iedot.
Var jau arī tā–
var pa straumi
veikli laivu irt
vai par savu mīlestību–
mirt.
Lietuvai
Riebīgī rāpuļi rīpo un žvadz,
ripo un žcadz,
pasaules pierei pāri.
Ripo un žvadz,
un aprij žvadzēdami
trīs pieŗas zemītes kāri.
Riebīgiem rāpulu viepļiem ņirdzos,
kāpuru ķēdēm dzīsušas saules
aklā vēsumā vizot,
rāpuļi ripo un žvadz,
ripo un žvadz,
Zemes sirdij pāri.
Sev gaŗām
Visu dienu,visu nakti
man loga deg uguns,
lai tu zini ceļu un neaziej gaŗam
ar sāpi sirdī un skumību vaigā.
Man logā deg uguns,
lai tu neaizej tumsā
sev gaŗam.
Vīsu dienu,visu nakti
man logā deg uguns.
Vēlējums
Es gribētu kriksīti saules nolauzt
un tev iedot,
lai tev vienmēr ir silti–
Es nezinu,kur tu liksi–
saules tev diezgan,
bet varbūt tu druzku
tuvāk mūžībai tiksi.
Es gribētu sakrāt saujā lietus lāses
un tev iedot,
lai tev nekad diezgan
nav sāpju,
ko sausai zemei un puķēm
ar smaidu ziedot.
–Bet kur tu liksi
tās lāses un saules kriksi?
–Varbūt ar sāpi,
pārvērstu priekā,
tuvāk mūžībai tiksi.
Kur?
Kur beidzas tuvums
un kur tālums sākas?
Kur beidzas tālums
un kur tuvums pienāk klāt?
Es pastiepju roku saulē
un spožums pienāk man klāt.
Es savai dienai varu
gaismu pāri klāt.
Tu esi man klāt .
Kur tālums sākās un beidzas–
tu esi man klāt.
Es varu dienu
gaismā sākt.
Nekas
Nekad jau nemainās,
vai redzamies
vai redzamies mēs,
tik zaros drusku skummmmīgāki
šalko vējš.
Nekads jau nemainās,
vai runājamies mēs
vai klusējam,
kad naktī neņk miegs.
Tik drusku skumīgāki
ārā šalko vējš,
un dienām lēni,lēni
pāri aizsnieg sniegs .
Sniega nakts
Ir rāma nakts,ir miera nakts.
Aiz sniega mākoņiem
pa reizei pazib zvaigznes.
Man namv vairs jābīstas–
pa nezināmiem ceļiem
dziļš klusums labu vēsti
tālā malā aiznes.
Ir miera nakts.
Aiz sniega mākoņiem
pa reizei pazib
klusa,laba zvaigne.
Kaķa dziesma
Mijau,mijau,mijau–
mājās neviena nav.
Bet kas par to–
es neiešu savu lepnumu zaudēt,
labāk biezu vilnu
un asus nagus audzēt.
Mijau,mijau,mijau–
majās neviena nav.
Es varu viegli kūkumu mest–
bet labāk paceļu asti slaidi–
velti tu manu mīlestību gaidi!
Es neiešu ņaudēt citam par prieku–
bet kur savu spalvaino sirdi
lai lieku?
Art-of-peace.info Garīgās izaugsmes forums
Mājas lapa kurā vari pilnveidot savas garīgās prasmes, izpratni un sazināties ar saviem pavadoņiem vai eņģeļiem.
Mājas lapu ir izveidojuši cilvēki kuri spēj sazināties telepātiski ar Eņģeļiem, nākotnes cilvēkiem kā arī saviem pavadoņiem.
Ja vēlies piedalīties kādā no art-of-peace.info mājas lapas rīkotajiem semināriem droši piesakies :
Semināru saraksts
Droši vari arī apmeklēt forumu kurā vari dalīties pats vai arī lasīt citu cilvēku pieredzes :
Channelinga forums