Apsveikuma pantiņi

Kapitālisms - praktiskais ateisms.

Kapitālisma laikmetam ir jāizceļ patmīla, jo uz viņu vien

var dibināt netaisnu labklājības izdali cilvēcē. Mīla ar

netaisnību stāv pamata pretrunā, un viņa var noderēt

kapitālismam tikai par apsegu un dekorāciju. Kapitālisms

tātad pūlas visur mazināt citmīlas lomu un neatzīt viņu

par reālu spēku, bet tikai par iedomātu, vēsturiski it kā

novecotu fantasmu. No šejienes nāk citmīlas lietošana un

reizē apsmiešana. Bieži šādam ieskatam padodas arī

kapitālisma apkarotāji un nāk tad galā ar sevi nesaskaņā.

Nākotnes progress - samērā ar pavairotām prasībām -

iespējams tikai darba ražīguma pacelšanā. Kapitālisms

cenšas to panākt tik ar tehnikas un darba spaidu palīdzību

un nonāk pie katastrofas. Jo šie abi līdzekļi ir

mehāniski, tātad pret dzīvību negatīvi un nāvējoši. - Un

darba pamats ir ne mehānisks, bet organisks, t. i.,

dzīvais darba spēks, cilvēks. Bet pacelt šo dzīvo darba

spēku kapitālisms nespēj, jo tad viņš nevarētu to izmantot

un tā iznīcinātu pats sevi. Še ir kapitālisma traģika.

Kapitālisma galu prasa saimnieciskā dzīve, kas viņā nevar

tāļāk attīstīties. To prasa arī garīgā dzīve, jo

kapitālisms indivīdam nedod vairs mērķi ārpus tā, bet

papildināšanos un baudu sevi. Mērķi ārpus sevis indivīds

atrod vairs tik kapitālisma paša pārvarēšanā.

Galvenais kapitālisma trūkums - labumu nevienlīdzīga

sadale, galvenā sociālisma priekšrocība - vienlīdzība

trūkuma sadalē.

Kapitāls - darba rezultāts, ko darbs pielieto, lai

uzturētu tālāko ražošanu. Darbs - aktīvais un primārais

spēks un tapēc, tas - kapitāla darba devējs.

Daudz darba, maz naudas; daudz naudas, maz darba.

Darbs ir pirms un nav atkarīgs no kapitāla. Kapitāls -

vienīgais darba rezultāts, kas nespētu eksistēt, ja sākumā

nebūtu bijis darbs. Darbs ir augstāks par kapitālu un

pelna nesalīdzināmi lielāku cieņu.

Kapitāls - miris darbs, kurš līdzīgi vampīram, eksistē

tikai uz dzīvā darba izsūkšanas rēķina, un jo ilgāk dzīvo,

jo vairāk darba tas izsūc.

Ir labi, ja nav netikumu, bet slikti, ja nav kārdinājumu.

Kad topi kārdināts, sauc palīgā savu sargeņģeli: viņš

vēlas tev palīdzēt vairāk, nekā tu pats vēlies viņa

palīdzību.

Kārdinājumi, nospiestība un nemiers ir tās preces, kuras

ienaidnieks mums piedāvā. Ņemiet vērā, ja velns saceļ

troksni, tā ir zīme, ka tas vēl uzturas ārpus jūsu

dvēseles un vēl nav iespiedies jūsu sirdī. Lai tas, kas

liek viņam šausmināties, ir Dieva miers, Dieva saprašanās

ar cilvēka dvēseli.

Ja dvēsele zinātu, kādus nopelnus var iegūt, ja

kārdinājumus panes pacietībā un uzvar, tad rastos

kārdinājums teikt: "Kungs, sūti man kārdinājumus."

Neaizdarītas namdurvis pat svēto var ievest kārdinājumā.

Ko mazāks kārdinājums, jo lielāks grēks.