Apsveikuma pantiņi

Pārliecīgu prieku drīzāk pavada asaras kā smiekli.

Prieks ir īpaša gudrība.

Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds

nelīksmotos par viņa nelaimi, jo tas Kungs varētu to

redzēt, un tas varētu Viņam labi nepatikt, un viņš varētu

novērst savas dusmas no viņa.

Tā es arī izveidoju uzskatu, ka nekas cilvēkam nav labāks,

kā kad viņš priecājas, būdams iesaistīts savas darbības

rosmē.

Tas, kurš dara labu citiem, vēl lielāku labumu dara sev,

ne tādā nozīmē, ka viņam par to pienākas kāda balva, bet

ar to, ka pati apziņa, kas rodas padarīta laba darba

rezultātā, par sevi sniedz lielu prieku.

...bez kā nekas nav patīkami - drošības sajūta.

Pirmais, kas tev jādara, ... : iemācies priecāties.

... prieka būtiska iezīme ir tā, ka tas ir nebeidzams un

nepārvēršas savā pretstatā.

Tagad paskaidrošu tev, kā vari saprast, ka neesi vēl

gudrs. Gudrais ir prieka pilns, gaišs, mierīgs,

nesatricināms; viņš dzīvo vienā līmenī ar dieviem. Un

tagad padomā par sevi: ja nekad neesi noskumis, ja nekādas

cerības nesatrauc tavu dvēseli nākotnes gaidās, ja tavas

možās un sevi apmierinātās dvēseles noskaņojums dienu un

nakti paliek nemainīgi tāds pats, tad esi sasniedzis

cilvēka augstāko labumu.

Tas, pēc kā tiecies, it kā tas tev dos prieku un baudu ir

ciešanu avots. Visi, saku, tiecas pēc prieka, bet, kur

rast pastāvīgu, lielu prieku, to viņi nezina: viens to

grib gūt dzīrēs vai greznībā, otrs - savas godkāres

apmierināšanā un klientu drūzmā, cits - no mīļākās, vēl

cits - no tukšas plātīšanās ar brīvajām zinātnēm un

rakstniecības, kas neko neizdziedina. Šos visus pieviļ

maldinošas un īslaicīgas izpriecas, kad par vienu stundu

līksma neprāta jāsamaksā ar ilgu derdzīgumu, ... .

Virsotni ir sasniedzis tas, kas zina, kas ir prieka vērts.

Jaunība aiztrauc neatgriezeniski. Tad ļausimies priekam -

mirstīgie ir tie, kam dāvāts prieks!

Visapkārt valda prieks tam, kas veras pasaulē bez ienaida

un aizspriedumiem.

Jo lielāks prieks mūs pārņem, jo pie lielākas pilnības mēs

nonākam un tādējādi jo vairāk mēs līdz ar to esam

piederīgi dievišķai iedabai; un prieks, kas samērīgs ar

mums patiesi noderīgo, nevar būt slikts.

Prieks ir cilvēka pāreja no mazākas pilnības uz lielāku.