Apsveikuma pantiņi

Egoisti un patmīļi izaug tieši no tiem cilvēkiem, kuri

bērnību nodzīvo bez rūpēm, no cilvēkiem, kuri ir bijuši

tikai prieka patērētāji.

Prieks - vienīgais patiesības kritērijs. To mēs

apzināmies, kad, pieskārušies Patiesībai, dzirdam no tās

plūstošu mūziku un sajūtam priekpilnu sveicienu, kuru tā

sūta patiesībai, kas ietverta mūsos.

Reiz ziemā Francisks kopā ar brāli Leo gāja no Peruzas uz

Porcionklio; bija tik auksts, ka viņi drebēja pārsaluši,

Francisks pasauca pa priekšu ejošo brāli Leo un teica

viņam: "Ak, brāli Leo, lai Dievs dotu, ka mūsu brāļi

kalpotu par svētas dzīves piemēru visur virs zemes, tomēr

pieraksti, ar to vēl nepietiek, lai prieks būtu pilnīgs."

Kad bija noiets vēl ceļa gabals, Francisks vēlreiz

piesauca brāli Leo. "Un vēl pieraksti, brāli Leo, ja mūsu

brāļi dziedēs slimos, izdzīs nelabos garus, darīs aklos

redzīgus vai augšāmcels jau četras dienas mirušos,

pieraksti,- tad arī prieks vēl nebūs pilnīgs." Kad bija

noiets vēl gabals ceļa, Francisks teica Leo: "Pieraksti

vēl, brāli Leo, ka pat tad, ja mūsu brāļi zinātu visas

valodas, visas zinības un visus rakstus, ja viņi ne tikai

spētu paredzēt nākotni, bet spētu ieskatīties arī visos

sirdsapziņas un dvēseles noslēpumos,- pieraksti, pat tas

nedara prieku pilnīgu." Pēc kāda laika Francisks vēlreiz

piesauca Leo un teica: "Un vēl brāli Leo, Dieva jērs,

pieraksti, ka arī pat tad, ja mēs iemācītos eņģeļu valodu,

ja mums atklātos zvaigžņu nolemtais, un visi dārgumi, ko

sevī slēpj zeme, un visi putnu, zivju, visu dzīvnieku,

cilvēku, koku, akmens un ūdens noslēpumi, - pieraksti, tad

arī tas nedarīs prieku pilnīgu." Nogājis vēl nedaudz

Francisks piesauca brāli Leo un teica viņam: "Pieraksti

vēl - ja pat mēs būtu tādi sludinātāji, kas pievērstu

visus pagānus ticībai Kristum,- pieraksti, ka arī tas

nedarītu prieku pilnīgu." Tad brālis Leo pajautāja

Franciskam: "Tad kas, brāli Francisk, dara prieku

pilnīgu?" Un Francisks atbildēja: "Lūk kas. Tas, ja

gadījumā, kad būsim nokļuvuši Porcionklio netīri,

salijuši, sastinguši no aukstuma un izbadējušies, lūdzot

mūs ielaist, vārtu sargs mums teiks: "Ko jūs klaidoņi

varat vazāties pa pasauli tautu musinādami un diedelēdami

žēlastības dāvanas no nabaga ļaudīm? Vācieties prom no

šejienes!" - un vārtus mums neatvērs. Un, ja pat tad mēs

neapvainosimies un pazemīgi, mīlestības pilni, nodomāsim,

ka vārtu sargam ir taisnība, ka pats Dievs ir licis viņam

tā ar mums izrīkoties, un bez nepatikas uz vārtu sargu

lietū un vējā, sniegā un ūdenī, neēduši sagaidīsim rītu,

tad, brāli Leo, tikai tad prieks būs pilnīgs."

Vistīrākais prieks - ļauns prieks, kādu mēs izjūtam,

vērojot to, kurus mēs apskaužam, nelaimes.

Vēlmes piepildījums visbiežāk nes sev līdzi vilšanos, jo

tikai prieka gaidas ir patiess prieks.

Dusmojoties noveco, smejoties - kļūsti jaunāks.

Ja priekšnieks nedara mums sliktu, tad tas jau pats par

sevi ir liels labums.

Kazas pirms nāves badās.

Priekšstati par to, kas ir saprātīgs un nesaprātīgs,

mainās. Manas dzīves pamatā ir tas, ka ļoti daudz es

pieņemu nedomājot.

Lepoties ar savu priekšteču panākumiem - nozīmē meklēt pie

saknēm augļus, kuriem būtu jākarājas zaros.

Necieņa pret saviem priekštečiem ir pirmā netikumības

pazīme.

Jo slavas vainagotāka ir bijusi senču dzīve, jo

apkaunojošāka ir to pēcteču neizdarība; tā neatstāj

nepamanītus nedz to tikumus, nedz netikumus.

Tā paaudze, kas nav lāgā izdevusies, savus senčus slavē.

Principa vērtību nosaka faktu daudzums, kurus tas

izskaidro.

Homeopātisko principu, kas nosaka, ka no sievietes mūs

spēj dziedēt sieviete, laikam gan visvairāk apstiprina

pieredze.