Es, protams, neieredzu savu dzimteni no galvas līdz kājām, bet manī rodas sapīkums, ja to pašu, ko es, izjūt arī ārzemnieks.

Necieņa pret saviem priekštečiem ir pirmā netikumības pazīme.

Doma! Dižs vārds! Kas gan cits ir cilvēka dižuma pamatā, ja ne doma?

Iedvesma ir gara noskaņojums dzīvai iespaidu uzņemšanai un attiecīgi ātrai jēdzienu apguvei, kas arī veicina to izskaidrošanu.

Kritiķi jauc iedvesmu ar sajūsmu.

Kur nav mākslas mīlestības, tur nav arī kritikas.

Necieņa pret saviem senčiem ir pirmā netikumības pazīme.

Tikai tad kļūsi par cilvēku, kad iemācīsies saskatīt cilvēku citā.

To, ko izmanīt nav tavos spēkos, panes nežēlojoties.

Ja esi vainīgs pats, nežēlojies par likteni.

Katrs cilvēks ir tieši tik vērts par cik pats sevi novērtē.

Smiekli - cilvēka būtība.

Skepticisms ir vērtīgs kā metode, bet nevis kā pasaules uzskats. Šaubas var būt stimuls izziņai, bet nevis aizstāt patiesību.

Altruisms nav dabisks, tas vienmēr rodas tikai no patības, no patmīlas pārvarēšanas. Patmīla vienmēr ierodas pirmā, sevišķi stipri tā izpaužas bērnā. Patmīlu arī pārspēj tikai īslaicīgi, un tā izlaužas uz āru arī tikai pašos labākajos. Un tomēr nav nekas tik mīlīgs, maigs, patiess, tīrs kā bērns, un nekas nav tik šausmīgi egoistisks. Topiet kā bērni - nav jāuzņem alegoriski, bet burtiski: Mīliet paši sevi! - Bērni taču bieži atdod vislabāko kumosu ne pēc pavēles, bet tādēļ, ka tas viņiem sagādā prieku, tāpat kā sagādā prieku darīt labu.

Skaudība - sāncensības māsa.