Daba nemīl tukšumu.

Nauda - kara nervs.

Kas apveltīts ar pacietību, var sasniegt visu.

Ar prāta spriedumiem nevar atspēkot aizspriedumus. Par ko? Aizspriedumi nāk no jūtām, ne no prāta; jūtas var tik ar jūtām pārvarēt, ne ar prātu.

Patiesība ir darbs, meli ir slinkums. Patiesība ir meklēšana, ir cīnīšanās, sevis iztērēšana, nonākšana konfliktos un to risināšana ar savām sirds asinīm. Meli ir grūtību aizsegšana, izlikšanās, zināšanas iztēlošana tur, kur neko nezina, lai tikai nevajadzētu meklēt. Meli ir par kūtriem mesties konfliktos un tos atrisināt; tie izliekas, it kā konfliktu nebūtu bijis.

Kulta kalpotāji vienmēr ir izgudrojuši važas, lai dažādos laikos ierobežotu cilvēka prātu, tie apgrieza viņa spārnus, lai tas nevērstu savu lidojumu pretim diženumam un brīvībai.

Nākotne - mūsu vēlmju projekcija.

Pienāks laiks, kad uz lepošanos ar savu tautību skatīsies tāpat, kā uz patmīlību un godkāri, un uz karu - kā slepkavošanu.

Laimes apmierināts ir tikai nedarbīgais.

Kādēļ no apvainojuma baidās visvairāk radoša darba darītāji? Tādēļ, ka tas, deldēdams smalkjūtību, kavē radošu darbu, kurš dzimst tikai smalkjūtībā.

Paša, kaut arī gainoties nodarīts ļaunums, nospiež atmiņu kā smagums; ciests ļaunums top viegls atmiņā un vēršas labā.

Drīz jau viss tas laiks liksies pats kā tāla parādība un tā laika darītāji par uzbāzīgiem brīvības atgādinātājiem, protams, cik tāli viņi nau pārvērtušies par praktiskiem politiskiem un sabiedriskiem veikalniekiem.

Jūs dūšīgi lamājat kristīgo ticību, un tās vergu tikumi un morāle ir jums visiem dziļi asinīs, bet jūs gribat to noliegt un krāpjat citus un paši sevi, dēvējat sevi par altruistiem. Un tomēr altruists nav nekas cits kā filozofējoša āksta drānās iebāzts kristietis. Jūs ceļat savos plecos tādu pašu vainas apziņas un respekta nospiedošo pienākumu nastu kā kristietis, tikai bezkristīgā mierinājuma garā nabago bezapziņas ticībā. Jums vajag justies nožēlojamāk nekā parasti cilvēki jūtas. Jūs apspiestajiem nevarat īsti palīdzēt, un, ja jūs tomēr esat palīdzējuši, tad esat melojuši paši sev. Tad jūs esat bijuši egoisti un glābjamos padarījuši par egoistiem. Ko tad citādi lai nozīmētu jūsu mācība par naidu uz laiku? Nesprediķojiet kautrīgu mīlestību, bet gan patmīlu.

Visu ņem reāli tādu, kāds tas ir! Visu pārtaisi ideāli tādu, kādu tu gribi!

Starp evolūciju un revolūciju nau starpības pēc īpašības, bet tikai pēc mēra. Revolūcija ir sastrēgušās evolūcijas jeb attīstības strauja atraise. Kad valdošā šķira ir aprobežota, top nepieciešama atraise, lai organisma kustība neapstātos.