Apsveikuma pantiņi

Pirmais pasaki kaut ko pašu par sevi saprotamu - un tu

kļūsi nemirstīgs.

Pats neapstrīdamākais nemirstības pierādījums - tas, ka

mūs kategoriski neapmierina jebkurš cits iznākums.

Caur ticību nemirstībai tiek pausta patiesība un fakts, ka

cilvēks, zaudējis savu ķermenisko eksistenci, nezaudē savu

eksistenci garā, atmiņās, dzīvo cilvēku sirdīs.

Cilvēks ir nemirstīgs pateicoties izziņai. Izziņa,

domāšana - lūk, kur sakņojas viņa dzīvība, nemirstība.

Neviena no esošām reliģijām nav radījusi mūsu ilgas pēc

nemirstības, tieši otrādi, gandrīz visas reliģijas ir

radušās no šīm ilgām.

Vienīgais man zināmais nemirstības pierādījums ir tāds,

ka, pirmkārt, tam nav nekādu pierādījumu, un, otrkārt, ka

mūs kategoriski neapmierina šāds stāvoklis.

Nemirstības cena ir mūsu dzīvība.

Nemirstība nav sekas, kas nepieciešami izriet no garīguma.

Acīmredzams ir tas, ka garīgums par sevi nekalpo par

nemirstības pierādījumu.

Kas ir miris, bet nav aizmirsts, tas ir nemirstīgs.

Katrs atsevišķs cilvēks ir mirstīgs, bet cilvēce ir

mūžīga.

Kas veltī savu dzīvi kalpošanai zinātnei, tā vārds arī pēc

nāves paliks nemirstīgs.

Neviens no mums vēl nav dzimis nemirstīgs, un, ja tas ar

kādu būtu noticis, viņš nebūtu tik laimīgs, kā daudziem

tas liktos.

Eksistē viss tas, kas kustoties dara uz mums iespaidu,

alga viena, vai tas objektīvi eksistē vai ne. Cilvēks

mirst, objektīvi viņš neir, bet kad mēs jūtam iespaidu no

viņa personības, darbiem, domām, tad viņš ir. .. es

dzīvoju citur ārpus sevis, neatkarīgi no miesām, un

dzīvoju tagad, dzīvošu arī vēlāk, kamēr mani darbi darīs

iespaidu. Tā pats daru savu dzīvi un savu nemirstību.

Nemirstība, ja mēs tai būtu varējuši noticēt, būtu

varējusi mūs glābt no domas par savas fiziskās eksistences

galīgumu. Mēs būtu uzskatījuši, ka, kaut arī mūsu dvēseles

savas zemes gaitās atrodas matērijas un fizikas likumu

gūstā, tās no zemes dosies mūžības pasaulē, kas stāv pāri

iznīcības pasaulei ... . Bet tam nav iespējams noticēt bez

pieņēmuma, ka cilvēks sastāv no divām daļām, dvēseles un

miesas, kas var atdalīties un eksistēt neatkarīgi viena no

otras. Diemžēl, bet esošie fakti to noliedz.